Iespējams, partijā vēl notiks diskusija par tās tēla graušanu publiskajā vidē. Neoficiāli pirms kongresa bija informācija, ka Ētikas komisijā ir iesniegts lūgums izvērtēt, vai šādu kaitējumu Vienotībai nav nodarījusi arī Ilze Viņķele, kura ir redzamākā tā dēvētā liberālā spārna pārstāve. Viņa, tāpat kā Lolita Čigāne, nebūs jaunajā valdē. Abas politiķes nāk no vērā ņemamas biedru grupas, ja par atskaites punktu ņem valdes priekšsēža vēlēšanas. Tajās piedalījās 489 delegāti. Par S. Āboltiņu nobalsoja 334 klātesošie. Otra pretendenta - Andreja Judina - atbalstītāju skaits gan netika nosaukts, bet var secināt, ka par viņu balsojuši ap 150 biedru. Mainījās arī domes vadība, kuru no Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes pārņēma Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs.
Kur likt netīro veļu
«Kongress ir svētki, nevis vieta, kur mazgāt netīro veļu. Tāda vieta tika piedāvāta, rīkojot četras reģionālās konferences,» žurnālistiem teica S. Āboltiņa. Vienotības biedri reģionos varējuši šajos forumos izrunāties par vēlēšanu rezultātiem un kampaņu, kā arī par partijas nākotni. Taču Latgalē, no kuras nāk viena nemiera cēlāju grupa, šāda konference nenotika. Latgales biedri bija aicināti braukt uz Cēsīm, piesolīts pat autobuss, bet šis risinājums ne visus apmierināja. Lai veicinātu saikni ar reģionu vietējiem līderiem un septiņām reģionālajām partijām, ar kurām Vienotībai ir sadarbības līgumi, izveidota Reģionālā padome.
Iespaids, kādu par Vienotību sabiedrība bija guvusi pirms kongresa, būtiski atšķiras no priekšstata, kādu par sevi tā radīja šajā pilnsapulcē. Pirms kongresa cita pēc citas nāca negatīvās ziņas. Cilvēki uzzināja, ka Vienotībā ir deputāts Veiko Spolītis, kurš vēl pirms ievēlēšanas ir sēdies pie auto stūres dzērumā. Īsā laikā popularitāti ieguva arī Kandavas novada deputāte Inga Priede ar saviem homofobiskajiem izteikumiem sociālajos tīklos. Abu skaidrojumu par notikušo uzklausīs jaunā valde. Visbeidzot nerima strīdēšanās par to, kam jākļūst par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru, uz to pretendēja arī I. Viņķele. Tāpēc netrūka to, kuri ironizēja par kongresa moto: «Augam Latvijas simtgadei.» Vienotību aicināja padomāt, kā izdzīvot līdz simtgadei, lai to nepiemeklētu agrāko varas partiju - Latvijas ceļa, Tautas partijas un LPP/LC - liktenis.
Ir arī augsti mērķi
Kongress notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē, un tajā vadošie politiķi radīja pavisam citu iespaidu par partiju, kura ir ne tikai valdošā Latvijā, bet ieguvusi arī ietekmi Eiropas Parlamenta lielākajā Tautas partiju grupā. Arī Eiropas Komisijas viceprezidents, viens no partijas līderiem Valdis Dombrovskis brīdināja, ka lielākais risks Vienotībai ir «ieslīgt savstarpējos ķīviņos un neredzēt tos izaicinājumus, kas partijai un valstij ir priekšā». Uz valdi V. Dombrovskis amata pienākumu dēļ nekandidēja, uz to nepretendēja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par izaicinājumiem runāja arī premjere Laimdota Straujuma, kura minēja apņemšanos panākt, lai Latvija simtgadi varētu sagaidīt ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, kas ir lielāks nekā Lietuvai un Igaunijai, vēlāk apsteidzot arī Īriju un tuvojoties Dānijas līmenim. Lai to sasniegtu, «mēs nedrīkstam nolaisties līdz sīkiem strīdiem», teica premjere.
Domstarpību pamatā ir pretrunas starp divām viedokļu grupām. Vienā pusē ir centriski konservatīvo uzskatu pārstāvji, pie kuriem pieder arī EP deputāte Inese Vaidere, kura teica: «Ja pārāk aizrausimies ar liberālām idejām, mēs varam zaudēt popularitāti. Mūsu kodolam ir jāpaliek centriski konservatīvam.» Savukārt viņas kolēģe Eiropas Parlamentā S. Kalniete uzskata: «Liberāli demokrātisko biedru izstumšana nav tālredzīga, jo tā atstumjam moderni domājošos vēlētājus un jauniešus.» Viņa aicināja apzināties atbildību, kāda ir partijai, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, jo Krievijas mērķis esot destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs un vājināt Rietumu vienotību.
Veidot nākamo līderi
Vienotības kongress bija organizēts nedaudz atšķirīgi nekā līdzīgi forumi. Tajā deva iespēju izteikties daudziem delegātiem, bet tas notika paneļdiskusijās par prioritātēm - tiesiskums, izaugsme, izglītība. Dažas diskusijas ieilga un sāka garlaikot tos, kas pārstāv citas jomas, tā notika delegātu pārvietošanās no vienas zāles uz otru, kur varēja baudīt arī sarūpēto cienastu. Par tādiem svarīgiem jautājumiem kā valsts drošība un nodaļu darbs ieplānotās diskusijas nenotika, jo ap sešiem vakarā pēc jauno valdes locekļu nosaukšanas uz tām neviens vairs negribēja palikt. Vēlēšanās no katra reģiona viens kandidāts automātiski nonāca valdē, ar ko var skaidrot to, ka tajā ir kurzemniece Karīna Korna ar 165 balsīm, bet nav Arvila Ašeradena, kurš palika pirmais aiz svītras ar 180 balsīm.
Daļa partijas biedru - arī I. Viņķele - līdz kongresa beigām nepalika. Taču viņa nedomā atstāt partiju. «Mani un manus domubiedrus stiprina pārliecība, ka mēs nedrīkstam nekur iet, jo mums ir cietais mandāts, kas iegūts bez papildu investīcijām,» Dienai sacīja I. Viņķele. Viņa uzsvēra, ka viena trešā daļa delegātu atbalstīja A. Judinu un «tur ir jābūt tuvredzīgam, lai šo signālu nenolasītu». Pirms kopsapulces izskanēja, ka tagad partijā nav otra tik spēcīga līdera kā S. Āboltiņa, bet ir jautājums, vai tāds būs pēc diviem gadiem, kad jāpārvēlē priekšsēdis un būs noiets tikai pusceļš līdz valsts simtgadei.
Eiropas politisko partiju tradīcijas vedina priekšsēža pienākumus uzņemties premjeram, bet L. Straujuma, tāpat kā viņas priekšgājējs V. Dombrovskis, nav izrādījusi interesi vadīt Vienotību. To nākotnē nevēlas arī bijušais Eiropas komisārs Andris Piebalgs, ar kuru partija saista zināmas cerības. Viņš tuvākajās dienās varētu kļūt par premjeres vai Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku. Taču A. Piebalgs Dienai sacīja, ka vadošos amatos, kas ir milzīgs darbs, būtu jānāk jaunās politiķu paaudzes cilvēkiem. Uz vaicāto, vai I. Viņķele redz, kurš varētu pārņemt partijas vadību, viņa atbildēja: «Te ir jautājums, vai organizācijā tiek radīta vide, kas stimulē, nevis nokauj nākamā līdera veidošanos.»