Eiropas recesija, kas ir dziļākā un ilgākā kopš Otrā pasaules kara, ir zaudējusi paātrinājumu, teikts ziņojumā, kas publicēts pirms šonedēļ Stambulā notiekošās SVF un Pasaules bankas sanāksmes. Valdību rīcība bijusi veiksmīga - procenta likmju samazināšana, stimuli un netradicionālie monetārās politikas instrumenti palīdzēja ekonomikai atgūt zemi zem kājām, un banku rekapitalizācija ļāva mazināt sistēmiskos riskus finanšu sektorā.
«Pieaugums ir tepat ap stūri,» komentējot ziņojumu, Stambulā teica SVF Eiropas nodaļas direktors Mareks Belka. Attīstītās tautsaimniecības atsāks piesardzīgi augt jau šī gada beigās un nākamgad pieaugs par 0,5%. Vislabākie rādītāji prognozēti Ziemeļvalstīm - Zviedrijā pieaugums 2010.gadā būs 1,2%, Norvēģijā 1,3% un Somijā 0,9% -, bet vissliktākie būs Īrijā (-2,5%), Spānijā (-0,7%) un Īslandē (-2,0%) valstīs, kurās sprāga nekustamā īpašuma burbulis, kas bija krīzi veicinošs faktors.
Augošajās tautsaimniecībās scenārijs būs līdzīgs, taču ar lielākām atšķirībām valstu starpā. Čehijā un Polijā nākamgad būs pozitīvs pieaugums (attiecīgi 1,3% un 2,2%), bet burbuļa sprāgšanu piedzīvojušajā Latvijā un tās kaimiņvalstīs mīnusi turpināsies. Baltijas valstis izceļas arī tāpēc, ka ir vienīgās, kurām šogad būs divciparu skaitļos mērāms kritums (-14%, -18% un -18,5%).
SVF prognozes par Latviju sakrīt ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, arī ministrija prognozē 4% kritumu nākamgad un lēš, ka pozitīvs pieaugums atjaunosies tikai 2011.gadā (1,5%). Swedbank prognozē mīnusus nākamgad un izaugsmi pēc diviem gadiem, taču nosauc optimistiskākus skaitļus (-2% un 3%).
SVF norāda, ka atkopšanās ātrums un ilgtspēja lielā mērā būs atkarīga no valdību lēmumiem. Eksports viens pats nespēs nodrošināt izaugsmi, un risku joprojām ir daudz - bezdarba pieaugums, viegli pieejamu kredītu trūkums, toksiskie aktīvi. SVF vadītājs Dominiks Stross-Kāns pat pieļauj atkārtotu lejupslīdi: «Atkārtots kritums vienmēr ir iespējams.» Tādēļ valdību uzdevums ir turpināt «tīrīt» banku bilances, neaizmirst par regulējumu un īstenot strukturālās reformas.
M.Belka atzīst, ka SVF aicinājumi īstenot strukturālās reformas «gandrīz vai kļuvuši par banalitāti», taču šodien nepieciešamība pēc reformām ir akūta. Investori ir kļuvuši piesardzīgi un izvēlīgi un daudz vairāk uzmanības veltī iekšējiem faktoriem un politikai konkrētajā valstī. Tādēļ valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, ir grūtāk piesaistīt kapitālu. SVF iesaka - ieguldiet biznesam draudzīgas vides veidošanā, stipriniet makroekonomisko stabilitāti, audzējiet konkurētspēju un maziniet politisko nestabilitāti.