Latvija pazūd. Ja skatās, neto izbraucēji no Latvijas sešos gados ir 130 tūkstoši cilvēku. Viņi izbrauc, jo šeit trūkst labu darba vietu, labi apmaksātu darba vietu. Šī programma ir viena no retajām, kas ātri ir nodrošinājusi investīciju ienākšanu. Un faktiski diezgan plašu darba vietu radīšanu. Tieši celtniecībā. Apalpojošajā sfērā. Šīs programmas nociršana, esmu pārliecināts, nozīmē 10-50 tūkstošu cilvēku papildu izbraukšanu no Latvijas.
Kādēļ jūs tik droši varat apgalvot, ka tik daudz cilvēku ir nodarbināti, pateicoties uzturēšanās atļauju programmai?
Vispirms paskatieties, kāda būtiska ietekme ir uz izbraucēju skaitu, kopš programma ir sākusies. Izbraucēji ir samazinājušies no 37 tūkstošiem gadā līdz vairs tikai 10 tūkstošiem.
Vai varam teikt, ka tikai šīs programmas dēļ ir samazinājusies šī izbraukšana?
Skaidrs, ka ne tikai. Tomēr, ja skatāmies, tad pat vislabākajos gados, kad ekonomika auga par 12%, mums izbrauca 6-7 tūkstoši cilvēku ik gadu. Mums katra darba vieta ir svarīga. Arī Deloitte pētījums apliecina, ka tik tiešām tūkstošiem cilvēku ir nodarbināti šīs programmas dēļ. Es to varu viegli pateikt, jo mēs paši izrēķinājām. Katrs jaunais dzīvoklis, kas tiek uzcelts, nodarbina divus līdz trīs cilvēkus divus gadus. Un netieši uz katru dzīvokļa celtniecību ir nodarbināti vēl 2,3-2,5 cilvēki - tie ir zinātniskie pētījumi. Tātad katrs dzīvoklis, kas tiek celts, nozīmē, ka pieci cilvēki tiek nodarbināti divus gadus. Ne uz mūžu, bet divus gadus, tas tiesa. Bet, man liekas, ir svarīgi, lai cilvēkam būtu darbs arī divus gadus. Tūkstoš dzīvokļu - tie ir 5000 darbinieku, un droši vien, ņemot vērā ģimenes locekļus, tie ir vismaz 10-15 tūkstoši cilvēku, kas nav izbraukuši. Bet ir vēl plusi. Nodarbinātie apkalpojošajā un citās sfērās, kas nāk klāt, pateicoties tam, ka notiek celtniecība. Es nekad neesmu teicis, ka tas ir izglābis Latviju. Bet es saku, ka tas ir izglābis daļu no Latvijas. Mēs vēl neesam tuvu pie neto iebraucēju skaita plusos. Nekad neesam bijuši šajos divdesmit gados.
Kādēļ jūs domājat, ka kvotu sistēma ir «lēna nāve»?
Tā vairs nav lēna nāve. Es domāju, ka būs saprātīga kvota. Tagad ir ātra nāve. Šī kvota, kas būs, ar būtiskiem apgrūtinājumiem, ar visaugstāko vispār pārrunāto iemaksu fondā -25 tūkstoši eiro, un strauju samazinājumu kvotai turpmākajos gados. Tā vairs nav lēna nāve. Lēna nāve būtu, ja 1000 katru gadu nākamos piecus gadus atstātu. Šī ir ātra nāve. Šis ir daudz sliktāk, nekā es paredzēju.
Mēs paši esam parakstījuši celtniecības līgumu sākt celtniecību Birznieka-Upīša ielā 13. Šobrīd mēs runājam par tā apturēšanu. Tiešas darba vietas pazūd ap 100, netiešas - tātad ap 300. Ļoti vienkārši. Viens neliels objekts Rīgas centrā. Un, lūk, cik darba vietu pazūd, ja tā vairs nav. Kurš sakārtos šos graustus? 471 graustu Rīgā?
Sabiedrībā ir arī tāds viedoklis, ka tas ir slikti, ka bagāti cilvēki no austrumiem, pērkot īpašumus, dzen cenas uz augšu, jo tādēļ vietējie vairs nav spējīgi tos iegādāties.
Tos dārgos īpašumus? Es arī tos nevarēju nopirkt un nenopirkšu. Mūsu dārgākajā projektā trešdaļa vai puse ir vietējie pircēji. Tātad tie, kas varēja, var šā vai tā. Vai kādam šeit būs papildu iespējas kaut ko nopirkt, ja mēs neuzcelsim jaunus dzīvokļus, ja mēs nesakārtosim graustus? Mūsu firmas nākamais projekts aiz šī būtu viena absolūtā, totālā grausta sakārtošana. Viena fabrika Āgenskalnā, kas bijusi ciet droši vien jau divdesmit gadu. Tā saucamā Cigoriņu fabrika. Tagad, kad mēs no tā atteiksimies un tur nebūs dzīvokļu vispār, - tas pavairo kādam iespējas pirkt neeksistējošus dzīvokļus? Vai nebūtu labāk, ka šie dzīvokļi būtu un arī vietējie varētu šos dzīvokļus iegādāties? Par ko var runāt! Vispār nebūs celtniecības. Nebūs tā, ka celtniecība turpināsies un būs zemākas cenas.
Ar ko jūs saistāt spiedienu, lai uzturēšanās atļauju programma tiktu apturēta?
Ar vēlētāju balsu grābšanu. Tikai un vienīgi. Tādas programmas jebkurā valstī ir vieglāk pārdodamās. Pret iebraucējiem! Un viss. Paņemsim Merka projektus. Skanstes virsotnes. Kopējais dzīvokļu skaits trijos projektos 296. No tiem 109 ir iegādājušies nerezidenti. Pārdošanas summa nerezidentiem 19 miljoni eiro. No tā ieskaitīts PVN budžetā 3,3 miljoni plus 2% nodeva. Tātad 3,6 miljoni eiro tieši valsts budžetā. Šajā būvlaukumā, neskaitot piegādātājus, savu roku pielikuši 1600 strādnieki. Es esmu šokēts, ka valsts vadītāji, iznesot tik smagus jautājumus krīzes gados, tagad tik viegli padevās tik būtiskā jautājumā. Līdz šim man ir bijusi visa cieņa pret premjeru. Bet man liekas, viņš vienkārši ir noguris pēc sešu gadu grūtām kaujām, kur katru dienu ir kaut kāda jauna cīņa. Diemžēl jautājums par uzturēšanās atļauju programmas iznīcināšanu būtiskāk atspoguļosies Latvijas nodarbinātībā un budžetā nekā Liepājas metalurgs.