Aptaujas rezultāti tiks pārrunāti trešdien notiekošajā Izglītības inovāciju forumā, taču Dienai eksperti pauž atšķirīgus viedokļus, vai iedzīvotāju redzējums nozīmē, ka nākotnē skolotāja nozīme mazināsies un būtiskāku lomu skolās ieņems tehnoloģijas. «Tas ir no vienas puses naivi un no otras puses - nepareizi,» pētījuma rezultātus komentē Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva. Viņa uzsver, ka var vissmalkākās tehnoloģijas nodot skolotājam, bet, ja viņš nepratīs tās pareizi pielietot, «tie viņa rokās arī paliks kā aparāti». Izglītības politikas eksperte Marija Golubeva skaidro, ka šāds pētījuma rezultāts vēlreiz apstiprina arī citos pētījumos konstatēto - mainās skolotāja loma. Proti, aizvien mazinās pedagoga kā skolēnu zināšanu avota nozīme, jo viņam ir jākļūst par skolēna partneri un, izmantojot piemērotu metodiku, jāveido tāda atmosfēra, lai skolēns pats varētu apgūt mācību vielu. Tādējādi modernās skolās skolotājam mācību procesā vairs nav centrālā loma, priekšplānā aizvien vairāk izvirzās pats skolēns.
Arī Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis norāda uz skolotāja lomas maiņu, jo daudz ko tādu, pie kā mēs esam pieraduši skolotāja darbā, aizvieto tehnoloģijas. Par šo tendenci liecinot kaut vai tas, ka klases žurnāli un dienasgrāmatas, visticamāk, drīz būs tikai elektroniski. Taču nevajagot arī pārvērtēt tehnoloģiju nozīmi, jo daudzas Latvijas skolas jau tagad esot gana labi aprīkotas, bet tas nenozīmē, ka skolotāji maksimāli izmanto pieejamās tehnoloģijas. Tāpēc aprīkojums esot viena no prioritātēm, lai skola kļūtu moderna, taču tikpat būtiski ir citi aspekti. Viens no tiem ir izglītības saturs, kam, pēc R.Ķīļa teiktā, jākļūst aizvien starpdisciplinārākam, tātad jāpārsniedz viena mācību priekšmeta robežas. Nākotnes skolu R.Ķīlis redz kā zināšanu centru, kur koncentrējas ne tikai pamata un vidējā, bet arī pieaugušo izglītība - šādā skolā pedagogs būtu «padomdevējs, treneris».
Dz.Kohva uzsver, ka ir pašsaprotams aptaujā konstatētais, ka būtiskāk, lai skolotājam būtu laba attieksme, taču kā mazāk būtisks kritērijs norādīts tas, vai skolotājs ir zinošs. Proti, var būt skolotājs ar ļoti labām zināšanām, bet, ja viņš nespēj piemēroti komunicēt ar skolēniem, no šīm zināšanām nebūs labuma. Tas tāpēc, ka mācību priekšmeta apgūšana nav pašmērķis, būtiski, lai skolotājs attīstītu arī skolēna sociālās prasmes.