Ideju par upju kopšanu jau vairākus gadus popularizē hidrobiologi Loreta un Andris Urtāni. Viņi stāsta, ka katrs upē nokļuvušais minerālmēslu kilograms rada tonnu zaļās masas, bet, ja ūdensaugi aizņem vairāk par 20-30% spoguļvirsmas, tajā sākas negatīvi procesi. Tāpat uz katriem 100 metriem nevajadzētu būt vairāk par 12 iekritušiem kokiem lauksaimniecības zemēs, un 27 - meža zemēs. Vienlaidus krūmu josla savukārt rada pārmērīgu noēnojumu - uz 100 metriem upes 30 metriem būtu jābūt apgaismotiem, jo vislabākā ir mozaīkveida ainava. Ūdenstilpēm aizaugot, ceļas ūdens līmenis un izskalojas krasti, bet upē iekļuvušās smiltis iznīcina lašu nārsta vietas, kuriem vajadzīga oļaina grunts. Tāpēc hidrobiologi mudina cilvēkus, nepieciešamības gadījumā saskaņojot darbus ar reģionālajām vides pārvaldēm, atbrīvot upes no pārmērīga daudzuma sakritušo koku un lapu, samazināt ūdensaugu daudzumu, iznīcināt latvāņus un izcirst krūmus krastos. Izvietojot akmeņus upē centrālajā daļā tā, lai tas neaizņem piekto daļu no tās platuma, iespējams veidot straujteces, kur ūdens dabiski attīrās un bagātinās ar ūdens organismiem nepieciešamo skābekli. Padomus un ieteikumus upju kopšanā iespējams saņemt biedrībā Ūdensaina.
Upes sakopšanas un straujteces veidošanas talku Gaujā pie bioloģiskās saimniecības Lielkrūzes Jaunpiebalgas novadā organizēja biedrība Balta daba. Tajā piedalījās 12 jauniešu no dažādām Latvijas vietām - vietējie iedzīvotāji no Jaunpiebalgas, dalībnieki no citām Vidzemes vietām, piemēram, no Amatas novada un Jelgavas. Vispirms šo darbu nepieciešamību un praktisko izpildi izskaidroja hidrobiologi, bet pēc tam talcinieki izpļāva meldrus, izravēja saknes, kā rezultātā atklājās oļainā upes gultne, kas svarīga zivju nārstam. Te uz akmeņiem tika atrasta arī Eiropā reta sārtaļģu suga. Pēc tam A. Urtāna vadībā talcinieki izvietoja akmeņus upes gultnes vidējā daļā, lai veidotos straujtece. Biedrības Balta daba vadītājs Ģirts Baranovskis Dienai atzina, ka viņam šķiet svarīgi šādi kompensēt cilvēku, tajā skaitā mazo HES, radīto kaitējumu upei, bet Gauja izvēlēta tāpēc, ka pie tās viņš pavadījis bērnību. Viņaprāt, šādas talkas sniedz arī iespēju būt kopā ar draugiem pie dabas. Jelgavniece Alise Trukšāne atzina, ka talkā uzzinājusi daudz jauna par upi, tā viņai nozīmē kopā būšanu ar līdzīgi domājošiem, piedzīvojumu un iespēju izdarīt labu darbu, mazinot cilvēku negatīvo ietekmi.
Piecas talkas šogad organizēja biedrība Liel.Barons. Tajās kopā piedalījās ap 150 cilvēkiem, un tika iztīrīti četru upju posmi - Svētes, Platones, Sidrabes un Vircavas, pastāstīja valdes priekšsēdētāja Zanda Zariņa. Talkās cilvēki smēla ārā sakritušās lapas, pļāva meldrus, likvidēja koku sagāzumus un izcēla cilvēku iesviestos priekšmetus - tā tika atrasts gan pudelē ielikts ziņojums, gan mopēda rāmis. Paveiktā rezultāts ir skaistāka ainava, ūdens organismiem labvēlīgāka dzīves vide. Arī makšķernieki to novērtējuši, pamanot, ka attīrītajos upju posmos ir vairāk zivju. Kā svarīgu talkas rezultātu Liel.Barons vadītāja uzskata to, ka arvien vairāk cilvēki iemācās, kā nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar atbildīgajām iestādēm minētos darbus, pašiem kopt upi.