Par zināmu pārsteigumu var uzskatīt to, ka par partijas Talsu novada attīstībai līderi kļuva nevis bijušais Talsu mērs Aivars Lācarus, kurš strādā Talsu slimnīcā, bet gan uzņēmējs Aldis Vilsons. Partijā pārsvarā ir cilvēki, kuri nav darbojušies politikā, un tikai kādi 5% bijuši TP biedri, skaidroja A. Lācarus.
Talsu reģionālo partiju dibināja sestdien pilsētas kinoteātrī, kur bija sapulcējušies nedaudz vairāk kā 200 biedru, kas ir priekšnoteikums partijas reģistrēšanai. Šis notikums bija vairākkārt pārcelts, kas tika skaidrots arī ar cilvēku bailēm partijā iesaistīties, jo tā varēja izpelnīties vietējās varas nelabvēlību. Bija iespaids, ka vairāki klātesošie ir vai nu vienas ģimenes locekļi, kuri pilnā sastāvā nolēmuši iestāties jaunajā spēkā, vai arī vienā darbavietā strādājošie, no kuriem vairāki izvairīgi raksturoja savus mērķus, stājoties partijā. Tos labāk apjaust palīdzēja viens no partijas izveides iniciatoriem A. Lācarus, kurš arī vadīja kopsapulci. Runājot par partijas ideoloģiju, viņš atzina - lai politologiem būtu, par ko brīnīties, tā būšot «mērķa partija». Mērķis savukārt saistīts ar Talsu novada attīstību. Programma viņam šķita tik svarīgs dokuments, ka to A. Lācarus nolasīja visiem priekšā.
Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Tautas partija uzvarēja Talsu novada domes vēlēšanās, iegūstot sešus mandātus, bet visi pārējie politiskie spēki vienojās atstāt TP opozīcijā un par domes priekšsēdi ievēlēja bijušo Lībagu pagasta vadītāju Miervaldi Krotovu (ZZS). Viņš, sazvanīts pirmdienas rītā, par jauno spēku kā potenciālo konkurentu nevarēja izteikties un pauda pārsteigumu, jo neko par reģionālās partijas nodibināšanu nezinot. Palūdzis pāris stundiņu laika informācijas iegūšanai, vēlāk M. Krotovs diplomātiski izteica cerību, ka arī reģiona partija strādās «uz novada attīstību». Tās kongresā gan izskanēja šaubas par teritorijas attīstību tagadējās varas izpildījumā. Kritika izskanēja arī no viesiem, kuru vidū bija visu valdības partiju - Vienotības, Reformu partijas, kuru pārstāvēja Saeimas deputāts Edmunds Demiters, un Visu Latvijai!-TB/LNNK- vietējie līderi. «Tas ir labs sākums jauniem laikiem Talsu novadā,» sacīja Dāvis Kalmanis no Vienotības. Domes koalīcijai viņš veltīja tik skarbus vārdus, ka, M. Krotovam lūdzot tos vēlāk komentēt, pašvaldības vadītājs brīdināja par iespējamiem tiesu darbiem. Ieskatam var minēt, ka no viesa uzrunas varēja rasties iespaids, ka vietējā domē ir deputāti, kuri, iespējams, ir nemākuļi vai pārmēru lieto alkoholu.
Uzņēmēju A. Vilsonu partijas priekšsēža amatam izvirzīja A. Lācarus, kas pats nekandidēja. Laikā, kad A. Lācarus vadīja Talsu domi, A. Vilsons bija viņa padomnieks, kura kompetencē bija ES projektu īstenošana un ar tiem saistīto jautājumu kārtošana ministrijās. Jau toreiz konkurenti sacīja, ka patiesībā domi vadot A. Vilsons - tam ne viens, ne otrs negrib piekrist arī tagad. Domes priekšsēdim nebija iespējams tik daudz laika pavadīt Rīgā, un arī tagad A. Vilsons darba specifikas dēļ varēs vairāk nodoties partijas darbam. Tajā arī uzsvars būs likts uz dažādu jomu uzņēmēju līdzdalību politikā. «Domē ir jāizveido profesionāļu komanda,» Dienai sacīja A. Vilsons, atbildot uz vaicāto, ko pašvaldībā vēlas mainīt. Viņš vēl nevarēja pateikt, vai startēs pašvaldību vēlēšanās kā mēra kandidāts.
Par pavasarī izveidotās reģionālās partijas Valmierai un Vidzemei līderi arī nekļuva domes priekšsēdis Inesis Boķis, bet gan izpilddirektors Jānis Baiks. Taču I. Boķis paliek mēra kandidāts. Gandrīz visi vietējie līderi, kuri ievēlēti no TP, ir izveidojuši reģionālās partijas. Cēsu novada domes priekšsēža vietnieks Jānis Rozenbergs ir pievienojies Vienotībai, zem kuras karoga pieteiks savu komandu. Iespēju kandidēt vēlēšanās no Vienotības apsver arī Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, bet bijušais Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs, kuru līdzīgi kā Talsos, par spīti labiem panākumiem vēlēšanās, ZZS nelaida pie varas, vēl savu izvēli neesot izdarījis.