Ideja un enerģija
Projekts par rehabilitācijas laukumu realizēts ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Lielvārdes novada domes labvēlību. Ideja aizgūta - simtiem šādu laukumu vecu ļaužu vajadzībām iekārtoti Spānijā, Dānijā, Skandināvijā. «Nospriedām, ka arī mūsu senioriem vajag, kur izpausties,» stāsta Lielvārdes Sociālā dienas aprūpes centra vadītāja Vita Saleniece-Šmaukstele. «Uzrakstījām projektu ERAF, pusotra gada laikā saņēmām apstiprinājumu, ieguvām nepilnus 60 tūkstošus latu un 2009. gada vasarā laukumu uzstādījām.»
Laukuma aprīkojums īpaši pielāgots vecākā gadagājuma ļaudīm un invalīdiem, bet to var izmantot arī bērni. «Seniori mums ir forši un aktīvi, mēs ar viņiem lepojamies. Savākuši entuazistu grupiņu, kādi 15 cilvēki nāk regulāri te vingrot. Pieredzes apmaiņā brauc pensionāri arī no citiem novadiem. Ciemojās ikšķilieši, jūrmalnieki, pieteikušies kuldīdznieki. Naudu par nodarbībām neprasām, jo tas ir Eiropas projekts. Esam priecīgi, ja citi ko vērtīgu var aizgūt no mums. Vajadzīga tikai ideja. Un palīgos jāatrod kāds enerģisks cilvēks - mūsu pašvaldības projektu vadītāja Airita Brenča jau realizējusi sešus projektus. Pensijas vecuma ļaudīm šī ir iespēja uzlabot dzīves kvalitāti,» atzīst Vita.
Līdzsvars un koordinācija
Aprūpes centrā nodarbības trenažieru zālē un laukumā notiek Jāņa Dzērves uzraudzībā. Viņš, būdams pensionēts sportists, ar senioriem šeit darbojas kā brīvprātīgais. «Mudinu izpildīt elementāras kustības locītavām, kas vecumā, dzīvojot mazkustīgi, netiek pienācīgi noslogotas. Uz trenažieriem var būtiski uzlabot līdzsvara sajūtu, koordināciju, izveicību, tā mazinot traumas, kas ikdienā rodas sliktās fiziskās kondīcijas dēļ. Ja tiek trenēts vestibulārais aparāts, saglabājas līdzsvara sajūta - tad problēmu nebūs līdz pat 90 gadiem!» uzmundrina Jānis.
Zāle ir aprīkota ar pieciem dažādiem trenažieriem, arī skriešanai, soļošanai. Treniņi notiek divreiz nedēļā, katra nodarbība 40 minūtes gara. Kundzes te šķiet sportiskā gara pats iemiesojums. Izrādās, Vijai ir 60 gadu un viņa ir invalīde. «Bija nopietnas muguras problēmas, tāpēc vingroju sistemātiski, arī mājās. Tomēr kompānijā patīkamāk, varam padalīties pieredzē. Iesaku visiem aktīvi kustēties un nekautrēties no vecuma,» aicina Vija.
Arī Lidija, kura drīz svinēs 65 gadu jubileju, nodarbības apmeklē jau kopš rudens. Vai nav grūti? «Nē, visu mūžu esmu radusi strādāt fizisku darbu.» Sporto arī ziemā. Treneris no zāles uz kādu pusminūti liekot pat basām kājām izskriet pa sniegu - tas organisma stimulēšanai. «Ļoti veselīgi! Un neviens vēl nav saslimis.» Vingrotāji te visi vecāki par 60 gadiem. Visiem medicīniskās kartes, ārsta atļaujas, bet Jānis uzrauga, kuram drīkst slodzi likt lielāku, kurš jāuzmana.
Kungi ir kūtrāki
Arī nodarbības rehabilitācijas laukumā noris pēc speciāli veidotas metodikas. Birutai ir 65 gadi, pirms diviem gadiem konstatējuši osteoporozi, lūzis mugurkaula skriemelis: «Biju spiesta sākt vingrot un tagad jūtos ļoti labi!»
«Uz vecumu viss padodas neveiklāk - pirkstiņi stīvi, deformēti, bet te ir speciāla iekārta, lai pavingrinātu pat pirkstus,» stāsta Nora Ivanova, Lielvārdes pensionāru biedrības vadītāja. Lai gan dodas nūjot un dejo, viņa pati uz trenažieriem neiet, jo dakteri neļauj. Noras kundze tikai bilst, ka seniori varētu būt atsaucīgāki - daudzi solot, ka nākšot, tomēr aiziet rušināties pa dārzu: «Tā arī saka: iešu labāk uz savu trenažieru zāli.» Kūtri, slinki, iesīkstējuši - piebalso Biruta: «Es jau mēģinu aģitēt, bet mani neatbalsta. Taču ir tikai jāiesāk. Kad esi sācis, jau gaidi nodarbību dienas. Veselībai tas ļoti palīdz. Un te mēs neviens neesam jauns. Arī pati katru rītu 45 minūtes vingroju.» Sākumā ģimene smīnējusi, bet tagad Birutas pūliņus vērtējot atzinīgi.
«Vecumā dzīves kvalitāte daudzējādā ziņā atkarīga no kustībām. Šīs nodarbības palīdz saglabāt veselību. Tie, kas saprot šo nodarbību jēgu, par iespēju ļoti priecīgi. Tiesa, dāmas ir aktīvākas, vīriešiem ar to sapratni sliktāk,» nosmej Jānis.