Tā ir absolūti nevalstiska organizācija, kurā apvienoti - es pat teikšu - spēcīgākie Latvijas zinātnieki, akadēmiķi, profesori un arī uzņēmēji. Tā ir izlase, kas ir uzņēmusies ambiciozu mērķi piedalīties Latvijas izaugsmes vadīšanā un attīstībā.
Kā jūs vērtējat Nacionālā attīstības plāna tapšanu?
Mūsu biedrības viedoklis ir tāds, ka šis plāns pašreizējā redakcijā ir vājš. Es saprotu šo steigu, bet steigā nevar izstrādāt tik nopietnus dokumentus kā Nacionālais attīstības plāns.
Kas ir tie vājākie punkti Nacionālajā attīstības plānā?
Metodiskais vājums. Piedodiet, ja beigās bija pasaka par Bērziņa kungu un kundzi, kā Latvija varētu izskatīties nākotnē, tas nav valstisks dokuments. Tas ir pārāk populistiski! Nedrīkst tik nopietnam dokumentam pieiet tik vieglprātīgi. Komptences un resursu trūkums ir jūtams. Un, protams, tas, ka šim plānam strāvo cauri koalīcijas politiskais noskaņojums. Tas ir populistiski politisks dokuments, kas daudzās vietās ir pilns ar pilnīgi nepamatotiem uzsaukumiem.
Piemēram?
Runāsim par virsmērķi - «ekonomiskais izrāviens». Tas nav virsmērķis. Ekonomikā tas var būt tikai ekonomisko procesu sekas, kas rodas, pavisam konkrēti realizējot noteiktas lietas. Īstenojot konkrētus projektus, kas var dot šo izrāvienu. Virsmērķim ir jābūt augstākai dzīves kvalitātei, lai Latvija ir ekonomiski augsti attīstīta valsts pēc desmit gadiem. Un to ir iespējams īstenot, attīstot konkrētus projektus.
Bet to taču var panākt tikai tad, ja notiek ekonomiskais izrāviens?
Nē, tas ir tikai indikators, kas parādās uz āru. Virsmērķim ir jābūt dzīves kvalitātei. Protams, viegli kritizēt. Ja nonākam Nacionālajā attīstības plānā līdz sadaļai «pasākumi», jā - tur jau ir metodiski pareiza pieeja. Tur ir pasākumi, resursi, realizācijas termiņi un gala rezultāts. Tas ir pareizi. Bet kopumā Nacionālā attīstības plāna struktūra ir jāpārdomā. Tam ir jābūt spēcīgam ilgtermiņa dokumentam, kuru neveido ar patosu. Tam ir jābūt spēkā arī tad, kad būs cita koalīcija un valdība. Tam ir jābūt pēctecībai. Tas ir saprotams, ka Nacionālais attīstības plāns ir piesaistīts Eiropas struktūrfondiem nākamajam periodam, tomēr nedrīkst steigties. Divdesmit gados mēs esam svārstījušies no finanšu oāzes līdz tranzīta paradīzei - un nekas beigu beigās nav sanācis.
Vai tie pasākumi, kas ir paredzēti Nacionālajā attīstības plānā, var novest līdz ekonomikas izrāvienam?
Grūti tā izvērtēt skaitliski, varbūt viena desmitā daļa no tiem ir tādu, kas varbūt varētu. Bet pārējiem nav seguma - tas ir gāzi grīdā, nezinot, uz kurieni, un nezinot, kad un kādā veidā. Mēs varam arī stāvvietā uz vietas gāzēt automašīnu, taču tas nenozīmē, ka tā uz kaut kurieni brauc.
Kāda būtu jūsu atšķirīgā pieeja?
Latvijā ir jābūt inovatīvai ekonomikai, un tai ir jābūt Nacionālā attīstības plāna kodolā. Taču Nacionālajā attīstības plānā par to vispār faktiski netiek runāts. Tikai un vienīgi inovatīva uzņēmējdarbība spēj nodrošināt inovatīvu ražošanu.
Vai tā ir tāda ražošana, kādas nav nekur citur?
Kādas nav nekur citur un ar ko mēs iegūstam konkurētspējas priekšrocības, vienlaicīgi paaugstinot pievienoto vērtību, kas paaugstina attīstību. Esam piedāvājuši vēstulē Dombrovska kungam šos inovatīvos projektus - ir Liepājā piedāvāts vesels komplekss, ir Rīgā un Latgalē. Ir tā saucamās trīs platformas. Ir piejama arī nauda. Latgalē tas ir metanola rūpnīcas projekts, Liepājā sašķidrinātās gāzes terminālis, Rīgā vesela zinātnes pilsēta ir paredzēta Spilves pļavās. Ja mēs skatāmies ilgtermiņā, bez izglītības, bez zinātnes, bez inovācijas nav iespējama ekonomiskā izaugsme, nemaz nerunājot par ekonomisko izrāvienu, kam es pilnībā piekrītu.
Ko jūs piedāvājāt atšķirīgu?
Piedāvājumā atspoguļojām konkrētus projektus. Nav runa par mums. Šī grupa, kas saucas alternatīvās tehnoloģijas grupa, ir septiņās Eiropas Savienības valstīs un arī Krievijā. Tas nav viens projekts, tā ir vesela programma. Eiropa sacenšas ar ASV ekonomiskajā izaugsmē un Eiropa atpaliek no ASV, tāpēc mums vēl jo vairāk ir vajadzīga uz inovācijām balstīta izaugsme.
Rezumējot, jūs uzskatāt, ka Nacionālais attīstības plāns ir pārāk politizēts un izaugsmei ir vajadzīgi lieli nopietni projekti?
Tikai un vienīgi. Un inovatīvi projekti. Inovatīvā ekonomika nav tikai augstās tehnoloģijas un ražošana. Inovatīvā ekonomika var parādīties arī radošajās industrijās. Bet bez inovatīvas ekonomikas nav nākotnes.