Lai gan iepriekšējos gados LM minēto iepirkumu izsludināja jau novembrī, tā laikus sagatavojoties pakalpojuma sniegšanai, šogad tas noticis ar trīs mēnešu novēlošanos. Rezultāti paziņoti marta beigās, taču konkursā neuzvarējušais pretendents - nodibinājums Solis Piebalgā - iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, tā pēc izskatīšanas atzīta par nepamatotu. Tikmēr rindā uz sociālo rehabilitāciju gaida jau 12 nepilngadīgo, atklāj Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA). Jāpiebilst, ka rehabilitācijas pakalpojumu LM paredzējusi sniegt kopumā vien 45 bērniem gadā.
Zāles bez labklājības
Saulrīti arī iepriekšējos gados rehabilitēja atkarību neceļos nonākušos bērnus - līdz 2004. gadam tas notika, pildot valsts pasūtījumu, ko apmaksāja Veselības ministrija (VM) un kas iestādei garantēja fiksētu ikmēneša maksājumu. Taču vēlāk ārstniecību no rehabilitācijas atdalīja, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nododot LM atbildībā, kas to sāka organizēt iepirkumu kārtībā. Straupes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs jau iepriekš Dienai norādīja, ka tādējādi Saulrītiem pēdējos desmit gadus uzspiests princips «bērns - diena - nauda» un ka strādāt bez zaudējumiem iestāde spējot vien tad, ja tajā atrodas apmēram 20 pusaudžu. Tomēr pamatā Saulrītu darbība tiekot nodrošināta par VM paspārnē esošās Straupes slimnīcas nopelnītajiem līdzekļiem.
Pērn LM par viena bērna rehabilitāciju maksāja tikai 19,90 eiro, šogad - 28 eiro dienā. Jaunā līguma projektā lasāms, ka trešdaļu pakalpojuma summas LM apņēmusies maksāt neatkarīgi no iestādē ievietoto bērnu skaita. P. Kuprēvičs to vērtē atzinīgi, tajā pašā laikā norādot, ka fiksētajai daļai būtu jābūt divreiz lielākai, lai darbiniekiem varētu garantēt algas izmaksu.
Patlaban Saulrītos jāatrodas desmit pusaudžiem, kas tur ievietoti vēl iepriekšējā līguma darbības laikā, - vairākumam konstatēta ilgstoša atkarība no ķīmiskajiem augu maisījumiem. P. Kuprēvičs gan atzīst, ka puse klientu bēguļojot. Tajā pašā laikā vairākas pašvaldības sākušas sadarbību ar Saulrītiem, apejot LM un SIVA birokrātiju, lai saviem iedzīvotājiem ātrāk nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju.
«Pusaudzi iemet slimnīcā un, atpumpējot no narkotikām, nedēļas laikā pieceļ kājās. Tad viņš mēnesi atrodas motivācijas programmā Ģintermuižā, bet kurp iet pēc tās? Tādējādi sanāk, ka VM no savas puses izdara visu vajadzīgo, tiek izlietota nauda, taču viss velti, jo LM neizdarības dēļ iztrūkst nobeiguma - sociālās rehabilitācijas,» norāda P. Kuprēvičs. Tāpat viņš pauž neizpratni, ka LM pusgadu taupījusi atkarīgo pusaudžu rehabilitācijai atvēlēto budžeta naudu. LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše skaidro, ka tā nepieciešamības gadījumā tikšot novirzīta «pasākumiem, pēc kuriem vērojams lielāks pieprasījums».
Izvairās mācīt
Tas, ka jaunieši iziet sociālo rehabilitāciju, nenozīmē, ka viņi atbrīvoti no izglītības iegūšanas. Taču mācību iestādes Saulrītu tuvumā - Stalbes vidusskola un Straupes pamatskola - sadarboties ar iestādi un apmācīt tās bērnus atsakās, norāda P. Kuprēvičs. «Šī iemesla dēļ bērnus jāvadā uz krietni tālāko Cēsu 2. vidusskolu, kas prasa ievērojamus līdzekļus, un pēc būtības Saulrītiem nav pienākuma šos transporta pakalpojumus nodrošināt.»
Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa skaidro, ka viņas vadītā iestāde Saulrītu klientus izglītojusi iepriekš - līdz pērnā mācību gada beigām: «Gribam mazliet atpūsties, jo apmācāmie jaunieši ir specifiski.» Uz norādi, ka skolā tiek īstenota arī pedagoģiskās korekcijas izglītības programma, L. Krūmiņa atbild, ka trūkstot telpu, bet integrēt citās klasēs šos jauniešus nevarot. Savukārt Stalbes vidusskolas direktores vietniece Ilze Rēķe atrunājas, ka iemesli, kāpēc Saulrītu bērni skolā netiek izglītoti, esot Pārgaujas novada domes pārziņā.