Lielu interesi par šādu veselības pārbaudi izrāda arī ārzemnieki. Taču ģimenes ārstus bažīgus rada tas, ka pēc šādas «tehniskās apskates» cilvēks vairs nepievērš lielu uzmanību dažādiem slimību simptomiem, uzskatot, ka viss ar viņa veselību ir kārtībā.
Skatās kompleksi
Premium Medical klīnikā Check-up programmas izmeklējumu norisei līdzi seko ģimenes ārste Gerda Lielause. Viņa Dienai skaidro, ka kompleksās veselības pārbaudes ir profilaktiski izmeklējumi, kas vērsti uz to, lai laikus atklātu kādu saslimšanu vai hronisku slimību gadījumā konstatētu, vai nav kādu saasinājumu. Tas nozīmē, ka tā nebūs viena procedūra, bet vesela programma. Sākumā saruna ar ģimenes ārsti vai internistu, bet tad jau vizītes pie speciālistiem. Pirmā saruna varētu būt apmēram stundu gara, pēc tās arī būtu skaidrs, kurā virzienā vairāk «jāmeklē». Ārste piebilst, ka turpmākie izmeklējumi ir izsvērti. Piemēram, ja cilvēks atnāktu ar sūdzībām par neregulārām sāpēm vēderā, programmā tiktu iekļauta sonogrāfija, analīzes, pārtikas nepanesamības pārbaudes, fibrogastroskopija, zarnu izmeklējumi un citas pārbaudes, līdz noskaidrots sāpju cēlonis. Ja cilvēks atnāks ar sūdzībām par sāpēm sirds apvidū, speciālisti neveiks tikai kardiogrammu un asins analīzes, bet izmantos arī slodzes testus, veiks muguras rentgenu, jo sāpes mugurkaulā var simulēt sāpes sirds apvidū. Turklāt lielais pluss, ko uzsver speciālisti, - visi izmeklējumi tiks veikti pāris dienās.
Izmanto maksātspējīgie
Kompleksās veselības pārbaudes galvenokārt piedāvā privātās klīnikas. Piemēram, izejot Check-up programmu, kas īpaši paredzēta sirds veselībai, Premium Medical tas varētu izmaksāt ap 270 eiro, speciāla programma, lai pārbaudītu vīriešu veselību, - 430 eiro, sieviešu veselības pārbaude - pat 550 eiro. G. Lielause un arī citi speciālisti gan piebilst, ka ne visus programmā iekļautos izmeklējumus vienmēr vajadzēs veikt. Gala summa var būt arī mazāka.
Par spīti izmaksām, speciālisti apgalvo, ka šādas pārbaudes vajadzētu veikt katram cilvēkam. Veselības centru apvienības dienas terapijas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova to salīdzina ar automašīnas tehnisko apskati. Lai gan ar braucamo viss šķietami kārtībā, to tomēr ik pēc pāris gadiem pārbauda. Līdzīgi ir cilvēkiem - par veselību jārūpējas arī tad, ja sūdzību vēl nav. Tieši šādi izdevies atklāt, piemēram, cukura diabētu, par ko cilvēks nav zinājis, vai kādu onkoloģisku saslimšanu. Arī G. Lielause piebilst, ka īpaši pēc 30 gadu vecuma pamatlietas vajadzētu pārbaudīt. Ap šo laiku cilvēkiem bieži ir paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, D vitamīna trūkums. Ap 40-50 gadu vecumu aktuālākas ir problēmas, kas saistītas ar kardioloģiju, onkoloģiju. Jauniem cilvēkiem speciāliste ieteiktu plaušu rentgenu, asins un urīna analīzes, kā arī sonogrāfiju vēdera dobumam un vairogdziedzerim.
Tipiski komplekso veselības pārbaužu veicēji ir cilvēki, kuri ir gatavi maksāt, tātad atalgojums ir samērā liels, kā arī tie, kuriem ļoti svarīgs ir laiks. Vēl viena grupa ir cilvēki ar apdrošināšanas polisēm, arī šajā gadījumā tie ir strādājošie. Turklāt pakalpojums ir pievilcīgs arī ārzemniekiem. Pērn no visiem klientiem klīnikā Premium Medical, kuri izvēlējās šīs programmas, 12% bija ārzemnieki. Turklāt viņi nereti brauc tieši tāpēc, lai veiktu veselības pārbaudes. Pēc A. Aleksandrovas novērojumiem Check-up pārbaudes iziet arī Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārzemēs.
Ja runā par klientu vecumu, tie galvenokārt ir četrdesmitgadnieku paaudzes cilvēki. Taču nevarētu teikt, ka pacientu vidū nav arī pensionāru vai jaunu cilvēku. Dažreiz šos pakalpojumus vecākiem apmaksā, piemēram, bērni.
Klīnikās norāda, ka pakalpojums ir ļoti pieprasīts. Liela interese bijusi arī vasarā, kad cilvēki ierasti dodas atvaļinājumā. Var gan secināt, ka nereti tā ir paša cilvēka iniciatīva, nevis ģimenes ārsta ieteikums, jo jāņem vērā, ka visus šos pakalpojumus - tikai nevis apvienotus vienā programmā, bet atsevišķi - var saņemt arī valsts sistēmā, parasti maksājot tikai pacienta iemaksu pāris eiro apmērā. Jāgaida vien rindās. Turklāt visbiežāk privātajās klīnikās nereti pieņem tie paši speciālisti, kas strādā lielajās valsts slimnīcās.
Kļūst nevērīgi
Lai gan varētu šķist, ka kompleksās veselības pārbaudes cilvēkam var nākt tikai par labu, ģimenes ārste un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide tā nedomā, jo uzskata, ka cilvēks pēc šādas pārbaudes var pat kļūt nevērīgs pret savu veselību. Pētījumos pierādīts, ka pēc šāda veida «tehniskās apskates», kurā nekādas problēmas netiek konstatētas, pacients domā, ka ir vesels, un vairs nepievērš uzmanību slimību simptomiem. Taču zīmogs «vesels» nenozīmē, ka pēc pāris mēnešiem nevar parādīties kāda problēma. Simptomus ignorējot, pie ārsta pacients nonāk jau novēloti, kad slimība jau ielaista. Citādi, iespējams, ir jauniem cilvēkiem, kuriem tiešām ar veselību viss ir kārtībā un savu ārstu var apmeklēt reizi gadā.
Runājot par profilaktiskajām pārbaudēm, S. Veide atgādina, ka valsts ir noteikusi, kādas apskates jāveic, un tās bez maksas ir ģimenes ārsta pārziņā; ja nepieciešami kādi papildu izmeklējumi, arī uz tiem pacients tiek nosūtīts. Pamatā šajās apskatēs ārsts novērtē ne tikai fizisko un garīgo veselību, bet izvērtē arī dažādu slimību riskus, ņemot vērā slimības, kas ir ģimenē. Izejot no tā, pacientam tiek noteikts arī atbilstošs dzīvesveids. Tā nav tikai «tehniskā apskate» - paņemt analīzes, iziet kardiogrammu -, ģimenes ārsta vizīte ir personiskāka, uzskata S. Veide. Ārsts savu pacientu pazīst, jau iepriekš viņa «dzīvesstāsts» ir zināms.
Nepareizi ir domāt, ka ģimenes ārsts pacientam veltīs tikai 15 minūšu. S. Veide uzsver, ka ģimenes ārsti paši organizē darbu ar pacientiem. Ja ir viena akūta problēma, pietiek ar desmit minūtēm. Ja nepieciešams izmērīt spiedienu un izrakstīt recepti, nevajag vairāk par piecām minūtēm. Savukārt profilaktiskajai apskatei noteikti tiks veltīta pusstunda vai pat vairāk. Ar pirmreizēju pacientu var runāt arī stundu.
Komentējot komplekso veselības pārbaužu popularitāti, S. Veide saka: «Ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Turklāt daudzi darba devēji par šādām pārbaudēm saviem darbiniekiem maksā, lai radītu sev drošības sajūtu. Nav arī noslēpums, ka pārbaužu popularizēšana ir apjomīga un pat agresīva, turpretī ģimenes ārsts sevi nereklamē. Pacienti nāk paši un lūdz palīdzību.»