Nespēj piebremzēt
Lia Guļevska dzīvo Jūrmalā, Mellužos: «Māju 1928. gadā uzcēla mans vectēvs, Jūrmalas pastnieks Jirgens Zutis. Uz šī gruntsgabala katrs savā mājā dzīvojam trīs ģimenes - es ar meitu Diānu un mazdēlu Kristeru un mani brāļi Aleksandrs un Adrians ar savējiem. Pie mājas saglabājies vecāsmātes stādītais divgalotņu bērzs, to saudzējam, pat sulu no tā netecinām. Sestdienas vakaros pirtiņā peras visa Guļevsku - Kukuvasu - Bērzu mafija.»
Četrus gadu desmitus Lia Guļevska Latvijas Radio vadīja raidījumus, kas senioriem labā atmiņā - Dzirksteli, Mikrofonu, Mājas svētību, Kāpnes un Siluetu. Lias darbs ir Latvijas valsts novērtēts - savā apaļajā jubilejā pērn žurnāliste apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jau pagājis labs laiks, kopš iesoļojusi senioru kārtā, bet Lia joprojām ir uz strīpas, saka: «Nevaru piebremzēt, atgriešanos radio vērtēju kā pārnākšanu mājās.» Aizvadītajā gadā Latvijas Radio 1. kanāla direktore palūdza Liu aizstāt atvaļinājumā aizgājušos kolēģus. «Man par prieku, tas ievilcies garumā. Reizi mēnesī svētdienās gatavoju raidījumu Talantu galerija. Šogad savā dzimšanas dienā 17. maijā pulksten 16.05 būšu uzdāvinājusi sev radio tikšanos ar Nacionālā teātra talantīgo aktieri Ivaru Pugu. Ivaram vasaras Saulgriežos būs 55 gadi.»
Pēc aktīvā darba Latvijas Radio Lia veido saturīgas intervijas ar interesantiem cilvēkiem žurnālos Mistērija un Taka. Nozīmīgs ir viņas devums grāmatniecībā - septiņas izdotas grāmatas: par aktieri Gunāru Cilinski (sadarbībā ar G. Treimani), divas ezoteriskas grāmatas (sadarbībā ar akadēmiķi A. Buiķi), atmiņas par leģendāro karikatūristu Gunāru Bērziņu un skaņu ierakstu korifeju Aleksandru Grīvu, arī biogrāfiska drāma, veltīta Dailes teātra dibinātājam Eduardam Smiļģim. Sagatavošanā grāmata par Rīgas Sv. Pētera baznīcu - cilvēkos un likteņos, bet pēdējo pusgadu Lia strādājusi pie grāmatas par izcilo juristu un diplomātu Gvido Zemribo. «Sarunās ar Zemribo kungu izzināju veselu laikmetu ne tikai Latvijas un PSRS tiesu vēsturē, bet pat ASV tiesu sistēmā. Tas ir svētīgi, jo iepazinu sfēru, kas man bija sveša,» saka Lia.
Vai sirdī Lia jūtas kā rakstniece? Viņa papurina galvu: «Mana draudzene parapsiholoģe Velta Karnilavičiene, savulaik vēl neko par mani nezinot, sacīja - jūs rakstīsiet grāmatas! Tas ir piepildījies, bet es neesmu rakstniece, esmu starpnieks starp cilvēkiem un notikumiem.»
Pazīst Betmenu
Radošais darbs nav šķirams no ikdienas rūpēm, priekiem un sarūgtinājumiem. Mājās Lia nav radio žurnāliste, bet mamma un omiņš. Vislielākais prieks ir par Diānu un Kristeru, kurš mācās Pumpuru vidusskolas 10. klasē: «Esmu pateicīga liktenim par viņu. Jā, man jāskatās filmas par Betmenu un jādzīvo līdzi notikumiem futbolā! Ja ne Kristers, nez vai to darītu, bet ir tik svarīgi saglabāt kontaktu un kopīgas intereses.»
Tagad uz Rīgu katru dienu vairs nav jābrauc. Rīts sākas ar ierastajiem vingrojumiem, kurus nācās koriģēt pēc ceļa operācijas: «Kā no gaisa mums nokrita trenažieris, ar to darbojos. Ar suni staigāju, un kaķis kā trešais vienmēr līdzi nāk. Ēdienkarte mums nav sarežģīta. Bērzu sula pašķaida liekos kilogramus, uzturā daudz lietojam zivis, augļus, saknes. Organisms pats zina, ko tam vajag. Man pašlaik uznākusi biešu kūre, varu apēst pat puskilogramu. Hurma garšo. Diāna vairāk gatavo austrumu garā, man tuvāka latviešu un grieķu virtuve - tomāti, gaļa, baklažāni. Tos taisu pēc sava grieķu vectēva receptes - sacepu gabalos ar sīpoliem un tomātiem, vai arī baklažānu ikrus. Greipfrūti labi jebkurā vecumā.»
Nevaru iedomāties Liu stresainu, paaugstinot balsi, kaut gan - kuram negadās? Lia pasmaida: «Mājās savējiem reizēm krītu uz nerviem, kaut viņi to noliedz. Īpaši ar saviem stāstiem par satiktajiem cilvēkiem, par piedzīvoto. Vislabprātāk mani uzklausa Kristers. Kāda nozīme ārdīt nervu šūnas par lietām, kuras pēc nedēļas vairs neatcerēšos? Apkārt viss jau sazaļojis, zied ievas, pasaule ir brīnišķīga! Vakarā pasaki paldies dienai, kas aizvadīta, un gaidi jaunu rītu! Cilvēki pārāk maz domā par to, ka neredzamā pasaule, ko lielos ciešanu brīžos sajūtam intuitīvi, ir daudz varenāka nekā tā, kuru redzam un jūtam. Mēs esam radīti, lai būtu laimīgi visu laiku. Svarīgi nebūt ļaunam, jo ļaunums nāk atpakaļ. Nevajag niknoties, nevajag darīt otram to, ko tu nedarītu sev. Pozitīvā enerģija rada Gaismu, un tas uzlabo magnētisko lauku ap mums. Latvijas zeme ir enerģētiski spēcīga, te var smelties spēkus un būt laimīgs ikviens cilvēks, mums tikai jādzīvo saskaņā ar savu sirdi.»
Nebeidz Dievam pateikties
Vai Lias grieķiskā asiņu daļa neaicina atpakaļ uz tēvutēvu zemi? «Es labprāt ar prieku aizbraucu uz Kalimnosas salu, bet manas mājas ir Latvijā. Jā, manī rit ceturtā daļa grieķu asiņu, bet labprāt iepazītos ar vienu simtprocentīgi tīru latvieti. Krievi, vācieši, zviedri, poļi, franči - kas tik nav gājuši pāri Latvijas zemei. Tāpēc esam tik talantīgi, ka mūsos sajaukušās daudzas asinis. Pēteris Kļava saka - tie zēni ar latviešu meitenēm pārgulējuši un lējuši ūdeni uz mūsu dzirnavām. Mums ir ļoti daudz talantīgu un stipru cilvēku. Ziedonis teica - es gāju un nonācu pie Viena. Mēs katrs esam savstarpēji saistīti gan te, uz zemes, gan ar zvaigzni debesīs, ar vissīkāko stādiņu. Ikdiena mani nenospiež, satrauc notikumi pasaulē. Atkal citēju Pēteri Kļavu, kurš teica - cilvēku uz pasaules ir par daudz, katram ir savs liktenis, tas nopelnīts iepriekšējās dzīvēs un iezīmēts, nākot šai pasaulē.»