Otro spēli pēc kārtas Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols ar palīgiem nekļūdījās vārtsarga izvēlē. Iepriekšējā mačā Novosibirskā (3:1 uzvara pār Sibirj) atzīstamu sniegumu rādīja otrais numurs Jakubs Sedlāčeks, taču treneri izšķīrās par vārtsarga maiņu un trāpīja desmitniekā. Trīs reizes šosezon Telkvists bija atstājis laukumu ar vienu ielaistu ripu. Savā desmitajā sezonas spēlē Mīkaels beidzot palika «uz nulles».
Tiesneši pie mazākā iegansta piešķīra noraidījumus abu komandu spēlētājiem, taču skaitliskais vairākums tā arī ne reizes netika izmantots. Pārsvaru uz tablo rīdzinieki nodrošināja, izmantojot atslābuma brīžus Metallurg aizsardzības rindās. Pols Šekura pārtvēra mājinieku aizsarga Mihaila Černova nevērīgi atsisto ripu un zibenīgi atrada nepiesegtu Aleksandru Ņiživiju, kurš meta, neapstādinot ripu (1:0). Otrajā vārtu guvumā nostrādāja trešās maiņas saikne: Gints Meija - Andris Džeriņš. Tam tomēr ir būtiska nozīme, ja uzbrucējs neskatoties var paredzēt, kur konkrētajā brīdī būs partneris. Meija izspēlēja ripu vārtu priekšā, kur no pretspēlētāja važām prata izrauties Džeriņš (2:0). Šajā vārtu guvumā labu tālo piespēli atdeva Sandis Ozoliņš un ar 10 (2+8) punktiem līgas rezultatīvāko aizsargu sarakstā pacēlās uz pirmo pozīciju.
Ja pretiniekos nebūtu Austrumu konferences patlaban vājākās komandas, tad grūti paredzēt, vai Telkvistam savus vārtus izdotos atstāt neskartus. Trešajā periodā mājiniekiem bija vairākas labas izdevības, bet nobeiguma fāzē pietrūka meistarības. Tomēr labs, kas labi beidzas. Rīgas Dinamo Tālo Austrumu izbraukumu iesāka ar diviem zaudējumiem, taču pēc tam bilanci līdzsvaroja. Puse iegūto punktu viesos nudien nav slikti.