Tiesībsarga J. Jansona ziņojums ir uz 206 lappusēm, un tajā ietverto problēmu loks ir ļoti plašs. Lai kaut nedaudz ieskicētu šo tematiku komisijas sēdē, bija nepieciešama gandrīz stunda. Brīdī, kad tiesībsargs vēlējās pastāstīt arī par iestādes budžetu, komisijas vadība šo sarunu mudināja atlikt uz citu reizi. Tomēr J. Jansons atrada iespēju pateikt, ka Tiesībsarga biroja darbinieku atalgojums ir zemāks nekā Zemkopības ministrijas nodaļas vadītājam vai Saeimas Juridiskā biroja darbiniekiem, lai gan valstī pastāv vienotā atalgojuma sistēma. Tiesībsarga kolēģi, braucot uz pašvaldībām, intervē bērnus bērnunamos un reizēm strādājot līdz vēlam vakaram.
«Latvijas iedzīvotāju vispārēja nabadzība joprojām ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem,» sēdē sacīja J. Jansons. Un tieši par to visvairāk izteicās arī komisijas deputāti. Lolita Čigāne (Vienotība) nabadzības cēloņus saskata arī mazo skolu slēgšanā novados, kur ir zema ekonomiskā aktivitāte, - «tad bērns nonāk ķīlnieka lomā», jo vecāki zaudē darbu. Atceroties aizvadītās Saeimas vēlēšanas, L. Čigāne atgādināja par vēl vienu problēmu - trūkumā nonākuši cilvēki ir gatavi pat pārdot savu balsi vēlēšanās, kas esot drauds demokrātijai. Jāatgādina, ka tiesībsargājošās iestādes jau izmeklē, vai Latgalē balsis nav pirktas arī Vienotības deputāta Dzintara Zaķa labā.
Tiesībsargs J. Jansons uzteica labo sadarbību ar Saeimu un cer uz deputātu atbalstu nākotnē. Pērn, piemēram, cilvēki lūguši biroja palīdzību, lai aizstāvētos pret anonīmajiem komentāriem internetā. Personas nezina, kur var vērsties, lai aizsargātu savu godu un cieņu, un šis mehānisms arī neesot pilnīgs. Joprojām pašvaldības nespēj nodrošināt ar dzīvojamo platību cilvēkus, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām vai sāk patstāvīgu dzīvi pēc bērnunamā pavadītiem 18 gadiem. Ja šiem jauniešiem ierāda necilvēcīgus dzīves apstākļus, daļa nonāk cietumā. Bērnunamā audzis jaunietis nespēj nevienam uzticēties un jau ir orientēts uz pašaizsardzību, skaidroja J. Jansons.