Dzeltenajā presē aprakstītais incidents noticis aprīļa beigās, kad H. Abu Meri ar dzīvesbiedri Lindu lidostā Rīga gribēja reģistrēties airBaltic reisam uz Milānu. Mēnesi vēlāk medijiem izsūtītā anonīmā vēstulē bija apgalvots, ka todien lidostā bijušas garas rindas un H. Abu Meri spraucies cauri rindai, klaigājis un uzvedies agresīvi, tādēļ darbinieces pieņēmušas lēmumu nelaist viņu lidmašīnā.
«Agresora» versija gan ir stipri savādāka - viņš atzīst, ka bijušas garas rindas un pasažieri sākuši nervozēt, baidoties nokavēt reisu. Viņš jautājis pie reģistrācijas galdiņa sēdošajai darbiniecei, kādēļ atsevišķus pasažierus apkalpo bez rindas. Tobrīd valdījis visai liels haoss, bet viņš izdzirdējis, ka kāda cita darbiniece pie blakus galdiņa citam pasažierim skaidro, ka «pie blakus galda ir agresīvs melnādains pasažieris». Pēc tam darbinieces paziņojušas, ka viņš lidmašīnā netikšot laists.
Pēc lidostas drošības dienesta darbinieku pasaukšanas gan viņam atļauts lidot, tomēr H. Abu Meri nav bijis mierā ar darbinieču attieksmi, tādēļ vērsies ar iesniegumu Tiesībsarga birojā. Anonīmā vēstule, kurā viņš aprakstīts kā agresors, esot medijiem izsūtīta, kad Tiesībsarga birojs jau vērsies pie airBaltic pēc paskaidrojumiem. Politiķis arī norāda, ka starp šo «anonīmo» vēstuli un pašu diskriminācijā vainoto darbinieču vēlāk sniegtajiem rakstiskajiem paskaidrojumiem ir saskatāmas apbrīnojamas līdzības.
Tiesībsarga birojs lēmis, ka šajā gadījumā pierādīšanas pienākums ir pārnesams uz pakalpojumu sniedzēju - airBaltic un tā sadarbības partneri uzņēmumu Havas, kas nodarbina incidentā iesaistītās darbinieces. Izvērtējot notikušā apstākļus, birojs secinājis, ka pēc lidostas videonovērošanas materiāliem nav secināms, ka H. Abu Meri būtu uzvedies agresīvāk nekā citi pasažieri, turklāt fakts, ka lidostas drošības dienests neuzskatīja viņu par draudu lidojuma drošībai, liecina, ka atteikumam laist viņu lidmašīnā nav bijis pamata. Līdz ar to uzņēmumi nav pierādījuši, ka pret visiem pasažieriem bijusi vienāda attieksme un H. Abu Meri nav diskriminēts etniskās piederības dēļ. Tiesībsarga birojs arī aizrādījis, ka uzņēmumi nav norādījuši, ka šis gadījums būtu uztverts nopietni un būtu veikti pasākumi, lai novērstu pasažieru privātumu vai godu un cieņu aizskarošas informācijas noplūdi.
AirBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags Dienai norādīja, ka «gadījums ar Abu Meri kungu mums ir izraisījis dziļu neizpratni». Augsta servisa kvalitāte esot lidsabiedrības prioritāte. «Tādēļ rūpīgi izvērtējām informāciju no sadarbības partnera Havas Europe un pārliecinājāmies, ka pasažieru reģistrācijas procedūras un darbinieku kvalifikācija atbilst starptautiskajiem standartiem,» viņš uzsver.