Nenonāk pie ārstiem
Trīs mātes mirstības gadījumi šogad, un visi notikuši sociālekonomisku iemeslu dēļ, pie šādiem secinājumiem ļāvusi nonākt 2013. gadā ieviestā mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma. Tas nozīmē, ka šīs sievietes faktiski nav nonākušas mediķu rokās, Dienai skaidroja Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga. Tas ļāvis secināt, ka darbs ir ne vien mediķiem, bet arī pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, kas spētu identificēt riska grupas sievietes. Tāpat jārunā būtu ar ģimenes ārstiem, jo tieši viņu uzdevums ir rūpēties par ģimenes veselību, un šīm sievietēm ārstu redzeslokā vajadzētu būt vēl pirms grūtniecības iestāšanās.
Kamēr mātes mirstības cēloņi Latvijā tiek analizēti, tikmēr perinatālās mirstības gadījumus vien plānots rūpīgi izpētīt. Tas gan nenozīmē, ka šajās situācijās nenotiek nekāds audits, - notiek, taču ne pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem visā valstī. Lai gan perinatālās mirstības rādītāji katru gadu nedaudz uzlabojas, gadā nomirst apmēram 150 bērnu - lielākā daļa no viņiem piedzimst nedzīvi vai jau aiziet bojā pirms dzemdību sākšanās, paskaidroja D. Rezeberga. Lai gan kā risinājums perinatālās mirstības konfidenciālās analīzes sistēmas ieviešana valsts mērogā plānota vien šogad, jau tagad zināms, ka Latvijā situācija īpaši neatšķiras no citām Eiropas Savienības valstīm, - biežākie iemesli ir augļa augšanas aizture, kas nozīmē, ka auglis augot nesasniedz savu paredzēto potenciālu. Savukārt to ietekmē sievietes veselības stāvoklis, uzturs, kaitīgie ieradumi un grūtniecības komplikācijas. Tāpat nozīmīgs faktors ir priekšlaicīgas dzemdības.
Kaimiņos labāk
Skatoties uz perinatālās mirstības rādītājiem, Latvijā situācija nav apmierinoša, turklāt Eiropas kontekstā Latvijā ir piektie sliktākie rādītāji. Taču tas nenozīmē, ka, piemēram, Rietumeiropas valstīs situācija ir labāka. Kā Dienai paskaidroja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona Seksuālās un reproduktīvās veselības programmu vadītāja Gunta Lazdāne, labi rādītāji nav arī Francijā un Lielbritānijā. Savukārt Norvēģijā un Dānijā perinatālā mirstība ir pat līdz četrām reizēm zemāka nekā pie mums. Cēloņi gan katrā vietā var būt citādi. Perinatālo mirstību var ietekmēt gan nopietnas saslimšanas sievietēm, gan sievietes vecums, svars, gan, piemēram, augļa attīstības atpalicība.
Šajā jautājumā Latvija negatīvā nozīmē ir apsteigusi arī Lietuvu un Igauniju. Kaimiņvalstīs perinatālās aprūpes sistēmas uzlabošana kā prioritāte izvirzīta jau krietnu laiku iepriekš. G. Lazdāne atzīmēja, ka Lietuvā tas noticis piecus līdz desmit gadus agrāk nekā Latvijā. Papildus tam Lietuvā likvidētas tās dzemdību nodaļas, kurās gadā dzemdību skaits nesasniedz 500. Šāds priekšlikums pirms kāda laika tika aktualizēts arī Latvijā, taču lielu pretestību izrādīja tieši mazās dzemdību nodaļas reģionos. Tomēr G. Lazdāne piebilst, ka PVO savu nostāju nav mainījusi - ja konkrētajā nodaļā gadā tiek pieņemts mazāk nekā 500 dzemdību, kvalitāti noturēt ir ļoti grūti. Rezultātā grūti ir izstrādāt jau automātisku shēmu, kā rīkoties kritiskos brīžos. Taču lēmums par mazo dzemdību nodaļu slēgšanu ir katras valsts ziņā.
Lietuvai gan priekšā pozitīvā nozīmē esam ar jau 2013. gadā ieviesto mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēmu. Kaimiņvalstī tā ieviesta nav.