Vadība uzsvēra, ka TP neplāno ne ar vienu apvienoties un apvienība _Par labu Latviju!_ tai ir saistoša tikai parlamenta sienās, jo tā saucas ar LPP/LC kopīgā frakcija. Jaunatnes nodaļas līderis Mārtiņš Zemītis savā runā daiļi stāstīja, ka PLL nozīmīte jau esot mazliet apsūbējusi, bet pirms daudziem gadiem saņemtā TP nozīmīte, kuru viņš vēlējies pielikt pie svētku uzvalka, joprojām spoži spīdot.
Tas nebija parasts TP kongress, jo daudzi biedri pēc neveiksmes vēlēšanās, kurās PLL ieguva astoņas vietas, to, iespējams, gaidīja vairāk nekā jebkad agrāk, lai saprastu, vai ar TP vēl var saistīt savu politisko nākotni. Lai radītu iespaidu, ka TP vēl ne tuvu nav savam galam, valde kongresā bija noteikusi tādu pārstāvniecības normu, lai delegāti piepildītu visu kādas Pārdaugavas viesnīcas zāli, uz kuru TP bija pārcēlusies no Dailes teātra, kur senāk notika TP kongresi. No 1172 partijas biedriem pasākumā piedalījās 394 delegāti. Kā viesis bija atnācis arī partijas atbalstītājs komponists Raimonds Pauls.
TP līderis Andris Šķēle, kurš vismaz gadu vēl turpinās vadīt partiju, uzrunu sāka ar kritiku bijušajiem TP vadītājiem, kuru valdīšanas laikā «bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls». Sevi A. Šķēle nešaustīja, lai gan nekur tālu jau no TP viņš nebija aizgājis, kā tolaik rakstīja mediji. Ekspremjers Aigars Kalvītis, uz kura laiku, iespējams, visvairāk bija mērķēts sacītais, kongresā nepiedalījās. Taču daudz vairāk laika A. Šķēle atvēlēja valdošās koalīcijas kritizēšanai, kas ir saprotama opozīcijas rīcība. Taču, iespējams, ar teikto viņš arī vēlējās iedrošināt partijas biedrus, ka ilgi jau tā neturpināsies un tad TP atkal varēs atgriezties. Vēl skaidrāk to pateica PLL frakcijas priekšsēdis Edgars Zalāns: «Mums ir jāstrādā tā, lai brīdī, kad sabiedrība sapratīs esošo varas partiju vājumu, mēs būtu spēcīgi, atjaunoti un varētu piedāvāt saprātīgu politiku.» E. Zalāns arī atzina, ka laikā, kad TP bija pie varas un dāsni dalījusi investīcijas pašvaldībām, tā nav veidojusi ilgtermiņa reģionālo politiku un tāpēc neesot jābrīnās, ka «viena otra tā sauktā mūsu pašvaldība pagrieza mums muguru, tikko parādījās cits naudas devējs». Durbes novada mērs Andrejs Radzēvičs debatēs atgādināja, ka TP pašvaldību ministri vieni nav varējuši šo reģionālo politiku īstenot bez TP premjera un citu TP ministru atbalsta, kāda toreiz nav bijis.
Visu līderu runas izklausījās savstarpēji saskaņotas, jo tām caurvijās doma par saprātīgu politiku un uzsvērti daudz tika runāts par demogrāfiju. Taču katrs teiktajā bija centies ielikt arī kaut ko personisku. Māris Kučinskis atcerējās, ka kāds cilvēks, kurš gadiem sekojot viņa politiskajām gaitām, pēc vēlēšanām bija sacījis: «Šoreiz es vēl par tevi nobalsoju, bet vairāk gan nevarēšu balsot.» Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš domā, ka TP neizmantoja iespēju rūpēties par savu tradicionālo vēlētāju, bet tika ierauta procesā, kur tika «mests tilts uz citu etnisko grupu vēlētāju» un piedāvātas TP neraksturīgas lietas, piemēram, par Bībeles mācību skolās. Viņaprāt, TP vēlētājs apvienībā PLL nesaskatīja savu interešu pārstāvi. M. Riekstiņš turpmāk vairs nebūs TP valdē, jo Ārlietu ministrija nav devusi atļauju, kura diplomātam šādos gadījumos ir jālūdz.
Debatēs kritika skanēja arī par milzīgajiem naudas tēriņiem reklāmas kampaņā, kurā galvenokārt ticis reklamēts viens cilvēks LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, atgādināja Preiļu novada domes priekšsēdis Aldis Adamovičs. Viņaprāt, rezultāts būtu labāks, ja līdzekļus sadalītu līdzvērtīgāk. A. Šleseru, kura nebija TP kongresa viesu rindās, savā runā pieminēja arī Voldemārs Burģis, kurš jau kampaņas laikā esot iebildis pret neizpildāmo solījumu nodrošināt 180 latu neapliekamo minimumu, - kad telekompānijas LNT rīkotajās līderu debatēs A. Šleseram pavaicāts, kā PLL to īstenos, viņš neesot spējis atbildēt. «Populismam ir jābūt ar mēru, un bez vajadzības nevajag melot,» sacīja V. Burģis.