Jānis Naglis
Mazās aktivitātes iemesls ir krīze. Tā daudzus nobaidīja. Arī bankas tūrismā strādājošajiem - ja vispār dod aizdevumus, tad tikai ar lielu līdzmaksājumu. Biedē runas par sloga pārlikšanu uz nekustamā īpašuma nodokli - tūrisma objekti jau ir nekustamie īpašumi. Arī zināšanu līmenis lauku tūrisma uzņēmējiem bieži ir zems. Gulta un kotlete jau nav produkts - varbūt kādam pietiek ar svaigu gaisu un putnu dziesmām, bet produkts jābalsta uz vēstures izpēti, kultūras, sporta un citām aktivitātēm. Palīdzētu vietējo uzņēmēju sadarbošanās, bet te traucē mūsu viensētas princips.
Juris Žagars
Atpūtas kompleksa Žagarkalns īpašnieks
Daudzi sabūvējuši viesu mājas, bet sākotnējā ideja vairs nestrādā - arī pats esmu apēdis pudu sāls. Pārāk daudz naudas novirzīja uz «mīkstajiem projektiem» - semināriem, pētījumiem -, no kuriem aptuveni 90% bija ūdens liešana. Kad jaunais uzņēmējs saklausās un pēcāk redz to ārprātīgo starpību starp nozari un teoriju, tad zūd ticība. Galvenā problēma ir zināšanu trūkums, jo tajos semināros reiz mācīja, ka jāorientējas uz korporatīvajiem pasākumiem, kas treknajos gados arī zēla, bet tagad… daži nemaz neprot sniegt parastus pakalpojumus. Iemesls nav krīze, bet informācijas trūkums. Nozares potenciāls ir milzīgs - arī mums šovasar 35-45% no ienākumiem veido ārzemnieki, ziemā tie ir virs 50%, un tie ir ļoti labi cipari, kas norāda, ka tūrisma jomā ir ko darīt. Atbildīgajām iestādēm būtu jāizskata šo «mīksto projektu» lietderība, jo citādi par Ls 200 000 uzraksta grāmatu tūristiem par sešām Vidzemes upēm, bet 30 000 latu no naudas aiziet, veidojot recepšu sadaļu. Absurds.