Amatierkolektīvu vadītāju un speciālistu finansēšanas modeļi izveidoti tādēļ, ka valstī patlaban nav vienotu nozares finansēšanas principu un katra pašvaldība amatiermākslas kolektīvus finansē pēc savas izpratnes un iespējām. Tā kā Rīgā atrodas ļoti liela daļa Latvijas amatierkolektīvu, galvaspilsētā apstiprinātajai kārtībai varētu sekot arī citas pašvaldības. Rīgas domes finansējums 2014. gadā piešķirts 274 kolektīviem - 173 pašvaldības un 101 citu Rīgas iestāžu kolektīvam.
Turpmāka līdzšinējo uzņēmuma līgumu slēgšana ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un speciālistiem juridiski nav pieļaujama, jo tie satur vairākas darba līguma pazīmes - regularitāte, darba līgumam atbilstošs amata apraksts, vispārējais ilgtermiņa darba uzdevuma formulējums. Tāpēc izstrādāti trīs modeļi, kā šīs darba attiecības noformēt. Pirmais variants paredz veidot nepilnas slodzes darba attiecības ar visiem 334 amatierkolektīvu speciālistiem, nosakot 60 līdz 80 stundu slodzi mēnesī. Otrais variants paredz veidot 60 līdz 80 stundu darba attiecības ar stratēģiskajiem speciālistiem - 173 kolektīvu vadītājiem -, bet pārējie speciālisti kļūtu par pašnodarbinātajiem. Trešajā variantā ar visiem 334 kolektīvu vadītājiem un speciālistiem tiktu slēgti pakalpojuma līgumi kā pašnodarbinātām personām ar pašvaldības kultūras centriem, iestādēm. Tādējādi būtu vieglāk ievērot ikgadējo kolektīvu veikuma izvērtējumu saistībā ar atalgojumu un veidotos pašvaldības budžeta ietaupījums, taču vienlaikus speciālisti norāda, ka liela daļa speciālistu būtu neapmierināti.