Septiņas reizes dārgāk
Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas?
KM pārstāvis Uldis Zariņš Dienai skaidro, ka veco ēku un jaunās LNB eksplutācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Tādējādi, kā uzsver U. Zariņš, var pieņemt, ka ekspluatācijas izmaksas attiecībā pret bibliotēkas apmeklējumu nemaz nebūs ievērojami augstākas par šībrīža izmaksām. Jāpiebilst, ka visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas.
Domāts par taupību
Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Tas nozīmē, ka LNB varēs nodrošināt pienācīgu mikroklimatu grāmatu uzglabāšanai, kas šobrīd nenovēršami tiek bojātas, taču līdz ar to pieaugs arī izmaksas. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību. U. Zariņš gan uzsver, ka jaunajā LNB ēkā pastiprināti ticis domāts par elektroenergoefektivitāti, lai taupītu līdzekļus. Tā, piemēram, īpaša sistēma pārraudzīs apkures un vēdināšanas sistēmas un ļaus īstenot šo sistēmu attālinātu uzraudzību no centrālās vadības pults, kas automātiski nodrošinās optimālu ekspluatācijas režīmu. Ēkas energoefektivitāti ļaus uzlabot arī tādi samērā vienkārši, taču efektīvi risinājumi kā kustību sensoru izmantošana automātiskai apgaismojuma ieslēgšanai un izslēgšanai un plašs ekonomisko un LED lampu pielietojums.
716 000 eiro uzkopšanai
Nozīmīga ekspluatācijas izmaksu pozīcija būs arī jaunās ēkas iekštelpu, fasādes un teritorijas uzkopšana. LNB būs jānodrošina ne tikai 45 250 kvadrātmetru iekštelpu, bet arī apkārtējās teritorijas uzkopšana. To veido 4342 kvadrātmetri piebraucamo ceļu un laukumu un 4499 kvadrātmetri apzaļumotas teritorijas, ēkas fasāžu stiklotās konstrukcijas 16 370 kvadrātmetru platībā, nerūsējošā tērauda konstrukcijas 388 kvadrātmetru platībā un žalūzijrestes 19 kvadrātmetru platībā, jumts ar nerūsējošā tērauda virsmu 8911 kvadrātmetru platībā un jumta logi 685 kvadrātmetru platībā.
Pašlaik LNB iekštelpu un teritorijas uzkopšanu veic bibliotēkas darbinieki, bet jaunajā ēkā šie pakalpojumi tiks iepirkti, un gadā tas varētu izmaksāt ap 716 000 eiro.
Vairāk līdzekļu būs nepieciešams arī inženiertehnisko sistēmu - ēkas vadības, mikroklimata, apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektrotīklu, liftu un eskalatoru, ugunsdzēsības, sūkņu un dīzeļģeneratoru - apkalpošanai. Šie pakalpojumi pirmajos gados tiks saņemti ēkas būvniecības garantijas ietvaros, taču būs atsevišķi izdevumi, kurus garantija nesedz, piemēram, ūdensapgādes un ventilācijas sistēmu filtru maiņa. Paredzēts, ka pēc visu sistēmu garantijas apkalpes perioda beigām inženiertehnisko sistēmu apkalpošana gadā izmaksās ap 186 000 eiro, bet IT sistēmu uzturēšana gadā izmaksās vēl 186 000 eiro.
Pieaugs ieņēmumi
U. Zariņš norāda, ka visas minētās izmaksas pilnā apjomā būs spēkā tikai pēc 2016. gada, jo 2014. gadā tikai pakāpeniski bibliotēka sāks darbu jaunajā ēkā, kas ievērojami samazinās ekspluatācijas izdevumus. Savukārt 2015. gadā daļa izdevumu tiks segti no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta, jo tās vajadzībām tiks atvēlēti četri pirmie bibliotēkas stāvi. Turklāt līdz 2016. gadam lielākā daļa inženiertehnisko sistēmu apkopes darbu tiks veikti garantijas ietvaros.
U. Zariņš ir pārliecināts, ka līdz ar darbības uzsākšanu jaunajā ēkā pieaugs ne tikai bibliotēkas izdevumi, bet arī ieņēmumi. 2013. gadā LNB pašu ieņēmumi bija tikai 36 000 eiro, bet 2014. un 2015. gadā, neraugoties uz ierobežotajām iespējām sniegt maksas pakalpojumus pārcelšanās un prezidentūras dēļ, tie plānoti 143 000 eiro apjomā. Sākot ar 2016. gadu, kad bibliotēka pilnvērtīgi visu gadu darbosies jaunajā ēkā, paredzēts gūt pašu ieņēmumus 511 000 eiro apjomā. Ieņēmumus jaunajā ēkā galvenokārt veidos līgumi par telpu īri, kā arī tiesības ilgtermiņā nomāt LNB telpas un teritoriju konkrētu pakalpojumu sniegšanai - piemēram, ēdināšanai, suvenīru tirdzniecībai, autostāvvietai. Papildu ieņēmumus radīs arī licences par LNB jaunās ēkas tēla izmantošanu komerciālos produktos.