Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām nevarētu dižoties ar bezrūpīgu sākumu. To dibināja šā gada martā pēc garām diskusijām par fonda lietderību. «Eiropas Komisija piedāvāja no ES fondu līdzekļiem nodalīt nelielu daļu finansējuma atbalstam trūcīgākajām personām. Bija dalībvalstis, kas protestēja, norādot, ka šo naudu labāk novirzīt fondu projektiem, nevis trūcīgajiem. Pārsvarā tās bija valstis, kas pašas veido trūcīgo nodrošinājuma politiku no saviem iekšējiem resursiem,» Dienai skaidro fonda projekta vadītāja Zane Lasmane. Par spīti iebildumiem, Eiropas Parlaments nolēma, ka naudu piešķirs tikai ar Eiropas Atbalsta fonda starpniecību. Katrai valstij bija jāizstrādā sava darbības programma. Tās ietvaros tika veiktas to trūcīgo iedzīvotāju aptaujas, kas jau iepriekš saņēma pakas, lai saprastu, kā palīdzību pilnveidot.
Z. Lasmane atklāj, ka ES iedalītās summas katrai valstij atšķiras. Finansējums atkarīgs no tā, cik valstī ir trūcīgo, katra valsts iedalīta konkrētā reģionā atkarībā no attīstības pakāpes. Latvija tiek pieskaitīta pie zemāk attīstītajām, jo tai ir salīdzinoši zems iekšzemes kopprodukta līmenis.
Labklājības ministrijas pārstāve Viktorija Buraka norāda, ka ES sniegtais finansējums būs jāpapildina ar valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Kopumā ES dalībavalstīm piešķirti 3,8 miljardi eiro. Ministrijā norāda, ka pārtikas palīdzības paku varēs saņemt aptuveni 98 tūkstoši trūcīgo, savukārt pamata materiālo paku - aptuveni 49 tūkstoši bērnu gadā. Īpašas priekšrocības būs trūcīgajām ģimenēm ar bērniem un ārkārtas situācijās nonākušiem cilvēkiem. To, vai konkrētās mājsaimniecības atbilst palīdzības saņēmēja statusam, noteiks pašvaldības Sociālais dienests. Tas, cik bieži varēs saņemt paku, ir atkarīgs no tā, uz cik ilgu laiku personai piešķirts trūcīgas personas statuss.
Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš Dienai pauž gandarījumu par to, ka pakas kļuvušas bagātīgākas, kā arī par to, ka cilvēki saņems kompleksāku palīdzību. «Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kam šis atbalsts tiešām ir nozīmīgs, īpaši, ja skatās ārpus lielajām pilsētām. Protams, reizē vajadzētu arī sākt domāt par atbalsta mehānismiem, kas viņiem ļautu vieglāk integrēties darba tirgū, lai viņi varētu pelnīt un šīs pakas nebūtu vajadzīgas,» norāda A. Bērziņš.
Nākamais solis pēc programmas apstiprināšanas ir iepirkumu organizēšana - gan saistībā ar paku saturu, gan to sadali.