Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Tu nedrīksti politikā būt ne kun dzisks, ne arī pārāk pieticīgs

Vai jums patīk, ka jūs sauc par ekspolitiķi?

Nevienam jau nepatīk, ka viņu sauc par «eks», bet problēma ir tajā, ka es sevi par īstu politiķi nekad neesmu uzskatījis. Esmu juties kā tāds tautas priekšstāvis, kas pārstāv zināmu sabiedrības daļu un intereses politiskās dienaskārtības un lēmumu veidošanā.

Kas tad ir politiķis?

Politiķis ir tāda elite, kas sagatavo politiskos lēmumus. Tā īstenībā ir mana 5. Saeimas atziņa. Tās ir politiskās elites, kas sagatavo šos lēmumus, protams, kopā ar ierēdniecību.

Precizējot - tie ir ministri, frakciju vadītāji, premjers?

Tie ir šie minētie, arī jebkuras elišu grupas, kurām interesē lēmumi un kas sagatavo lēmumus. Parlaments tos saņem jau sagatavotus, un tad attiecībā no tās grupas, tās domāšanas, kuru deputāts pārstāv parlamentā, viņš lēmumu koriģē. Atrod vietu, kur var iejaukties.

Deputāts ir vienkārši balsošanas mašīna?

Pēc būtības, jā. Tagad vēl jo vairāk. 5., 6., 7. Saeima, tā mašīna, kas saucas paceltais vai nolaistais īkšķis, tā sistēma strādāja daudz smalkāk. Parlaments sastāvēja no daudz vairāk personībām. Protams, elišu pētnieki ir jau pateikuši, no kā sastāv sabiedrība un no kā - elite. Daži procenti līderu, kādi trīs, četri procenti funkcionāru, tā sauktie savrupnieki, pie kuriem arī es visdrīzāk piederēju savas politiskās darbības laikā. Pārējie visi ir konformisti.

Kas ir būtiskais, kas atšķiras no laika, kad bijāt politikā, salīdzinot ar šī brīža politiku?

Uz Augstākās padomes un 5., 6. Saeimas vēlēšanām procesā dominēja personības, cilvēki ar savu individuālu dzīves uztveri un mērķiem. Šis te konformistu sastāvs parlamentārajā elitē bija mazāks, neapšaubāmi. Parlamentārā republikā pie vēlēšanu sistēmas, kas ir partijas sarakstu sistēmas, personības agri vai vēlu izčākst, viņas pazūd. Nevienam nav vajadzīgi savādāk domājoši cilvēki, kurus ir grūti vadīt.

Vēlēšanu sistēma atļauj partijas vadībām neapgrūtināt sevi ar pārāk domājošiem partijas biedriem?

Gan jā, gan ne. Bez domājošiem cilvēkiem, viedokļa izteicējiem nevar iztikt. Un 5., 6. Saeimā frakcijās par lietām kārtīgi strīdējās. Arī obligātie balsojumi bija tikai par tiem fundamentālākajiem jautājumiem. Tagad tas viss ir izpalicis un cilvēki saprot, ka viņiem parādīs īkšķi. Tad parādījās tas čukstošais parlaments, ar tiem izmisīgajiem čukstiem - nu, kā ir jābalso? Cilvēki saprot, ka viņiem pateiks priekšā, un viņi vairs neiedziļinās. Cilvēks jau ir slinks lopiņš. Jau 6. Saeimā es nebūt nelasīju visus dokumentus, tikai tos, kas skāra mani kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju.

Un tad vēl Šķēle... viņš patiesībā nogalināja politisko sistēmu Latvijā.

Kādā veidā Andris Šķēle nogalināja politisko sistēmu?

Ievēlot 6. Saeimu, dažādu pretrunu un ambīciju rezultātā Saeima nevarēja izveidot valdību. Elite, tieši politiķi, meklēja cilvēku, kas varētu konsolidēt, un neapšaubāmi nebija tālu jāmeklē.

Atradās Šķēle.

Jā... bet Šķēlem pēc tam bija jāuzņemas LC līderība, jāvada šī liberāli konservatīvā politiskā partija, bet viņš to sāka apkarot.

Šķēles kļūda bija tā, ka viņš nevis pārņēma LC, bet veidoja paralēlu partiju?

Jā, līdz ar to brucināja politisko sistēmu, radīja sabiedrībai ilūziju, ka uz katrām vēlēšanām nāks kāda cita politiska partija. Bet Šķēlem, ja viņš gribēja būt valstsvīrs, partija bija jāpārņem, taču, kā es sapratu, viņš nobijās. Es ar viņu runāju gan pirms, gan pēc tam.

Viņš iesāka kaut kādu ciklu, kura rezultātā nomira LC, pēc tam nomira Tautas partija. Tad jautājums - vai Vienotību gaida tas pats nobeigums?

Tas mērdētājs šajā brīdī var būt arī ārpusē. Zatlera fenomenālais uznāciens ar Saeimas atlaišanu, to es nosodu un nosodīšu, kamēr vien būšu dzīvs, tas nevar sagraut Vienotību, līdz ar to varas partiju var sagraut ārpus parlamenta esošs spēks. Šajā gadījumā tas var būt politiķis Repše.

Galvenais Vienotības alter ego uz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs Repšes veidota partija?

Domāju, jā, uz to laiku Reformu partija nebūs vērā ņemams politisks spēks.

Ir cilvēki, kas domā, ka Repšem otrreizējā uznākšana nesanāks.

Repšem veidojas komanda. Protams, šoreiz viņš nevarēs Doma baznīcā zem saviem liberālkonservatīvajiem lozungiem pulcināt cilvēkus. Šobrīd viņam ir jāstrādā jau daudz gudrāk. Viņam bija izcila reklāmas kampaņa - izcili tukšā vietā, tukšā laikā, kurai neapšaubāmi būs turpinājums. Ja viņš tagad uzdeva jautājumus, tad drīz jau, tuvojoties vēlēšanām, sāks atbildēt, sakot, ka tās ir jūsu idejas, ko es te esmu apkopojis. Otrkārt, tā kā viņi ir biedrība, viņiem ir jāizmanto pašvaldību resursi. Domāju, ka drīz sāksies Repšes koķetērija ar reģionālajām partijām.

Vienotībai ir izredzes šajā cīņā?

Vienotībai izredzes ir. Pirmais trieciens bija Zatlers, kurš noņēma balsis Vienotībai, bet ne uz ilgu laiku.

Kāda versija ir jums, kāpēc Zatlers tik strauji caurkrita pirms vēlēšanām? Tas tiešām ir saistīts ar viņa vēlmi veidot koalīciju ar Saskaņas centru?

Nē, galu galā viņš to neizveidoja, lai gan pareizāk būtu to izveidot... Viņam nav politiskas partijas, bet gan gadījuma karadraudze. Algotņi... Zatleram nebija ne politiskās pieredzes, nekādu politisku resursu, viņš bija labi lamāts prezidents, viņam bija viens no viszemākajiem reitingiem. Tātad ievēlēja nevis Zatleru, bet rīkojumu Nr. 2. Tas Latvijas sabiedrībai bija aktuāls vienu dienu, pēc tam nav vairs Zatlera. Viņš savāca ministrus, kuri bija spilgtas personības. Rezultāts nesekoja. Skatieties, ko tagad saka universitāte. Studentiem izsniegsim izziņas, nevis diplomus. Un sabiedrība jūt, ka nav labi. Paklausieties Pavļutu - ekonomikas gigants, stāsta tādas lietas, bet nekas īsti nenotiek. Sprūdžs - nu labi. Viņš ir skandalozs un, iespējams, reformators, bet bez pieredzes, spējas vienoties ar nozari. Viņš nevar nostāties pret elitēm. Otrkārt, tie visi ministri nav partijas biedri. Nestāšanās partijā liecina, ka šie ministri par šo partiju domā sliktu vai nekā.

Vai Vienotība var iet uz nākamajām vēlēšanām ar Dombrovski?

Domāju, ka Dombrovskis ir sen jau skatījies Briseles virzienā. Ja runājam par to, kā cilvēkus atrod kāpostos, tad Dombrovskis ir atrasts tieši Briseles kāpostos. Dažs labs ministrs tur ir skābos kāpostos atrasts. Āboltiņa ir personība, kas Vienotību saglābj, viņa iet tieši uz mērķi, neko nežēlojot - ne darbu, ne spēku. Tajā mirklī, kad Jaunais laiks atradās opozīcijā un piegānīja budžetu ar tik daudz gāzēm, ka Kalvītim un Šleseram kopā prātā nenāca, tad Āboltiņas priekšlikums bija apvienoties ar Tautas partiju. Šī ideja, protams, izčākstēja.

Jaunais laiks stimulēja Kalvīša «gāzi grīdā!»?

Jā, nu tāpēc man reizēm ir obidno. Es ziņoju Saeimā par visiem Kalvīša laika budžetiem un par Godmaņa budžetu, pirmo budžetu, kas šo krīzi atrisināja. Dombrovskis atnāca jau pie ceptiem pīrāgiem. Ja mēs paskatāmies budžeta priekšlikumus un retoriku, kādā veidā Jaunais laiks uzrunāja spiediena grupas, kādā veidā viņi gānījās uz Tautas partiju! Nāca mītiņi, sekoja simtiem skolotāju, kas prasīja papildus miljonus algām, policisti darīja to pašu. Un Jaunais laiks bombardēja budžetu ar tik daudz priekšlikumiem, ka tur jau pat «gāzi grīdā!» nesanāca, bet riktīga raķete... Šobrīd viņi to aizmirsuši.

Vai Dombrovska valdība ir efektīva?

Nē, galīgi neefektīva. Jau pēc Parex bankas šoka, pēc Godmaņa labotā valsts budžeta, sabiedrība pieņēma to modeli, kādā veidā uz sabiedrības un valsts pārvaldes izdevumu apcirpšanas rēķina, pensiju rēķina, viss notiks. Sabiedrība saprata, ka citādāk nevar. Un sabiedrībai bija vajadzīgs Dombrovskis, kurš uzvedās mierīgi un mierināja - ir slikti, bet nav arī tik traki. Šāda mierinātāja lomā Dombrovskis, atšķirībā no Godmaņa, ir labs. Bet... ja runā par efektivitāti. Valdība nav spējīga pieņemt lēmumus, ikdienas darbus viņi risina, bet ne nopietnus lēmumus.

Un tad Repše nāks ar pavisam citu vilkmi?

Iespējams, jā. Repše jau nerodas tukšā vietā. Virkne interešu grupu nav apmierinātas ar notiekošo. Drīzāk ar to, ka nekas nenotiek. Citādi jau Repše neparādītos. Kādam arī jāfinansē reklāmas kampaņas. Teiksim, Reformu partijas konkrētais lēmums bija pārvērst ostas kapitālsabiedrībās un privatizēt. Patiesībā - nofenderēt valsts pārvaldes institūciju, padarot to par biržās kotējamu akciju sabiedrību. Tas ir Reformu partijas vai vismaz aiz viņiem stāvošs, vai viņu iekšējais mērķis, tā vulgārā izpratne par politiku, ka līdzdalība politikā nozīmē kaut ko nokampt ...

Jūs uzskatāt, ka Zatlera partijai ir tāda vēlme?

Jā, no retorikas, ar ko es saskaros. Kad es strādāju Tautsaimniecības komisijā, kur viņiem, protams, neļāva uz karstām pēdām sagrozīt ostas likumu sev vēlamajā virzienā. Uzreiz parādās idea fix - lai Pasaules banka, turklāt bez konkursa, kas nav likumīgi, pētītu ostu konkurētspējas un pārvaldības modeli Latvijā. Pasaules banka nav tā labākā institūcija. Es esmu gatavs derēt, ka Pasaules bankas atzinumā būs rakstīts - jā, ostas ir jāpadara par akciju sabiedrībām. Papildus tam par ostām tiek veidots šis melnais piārs, un kādam tas ir interesanti. Tas ir tāds profesionālais Zatlera partijas vai vismaz tās partijas darboņu gājiens.

Kā prognozējat Rīgas vēlēšanu iznākumu?

Es pieņemu, ka Gods kalpot Rīgai un Saskaņas centram pietiks balsu, lai nebūtu jāaicina klāt kāds. Ēlerte, kā redzam, karo ar Nacionālo apvienību.

Tas, ko jūs redzat, ir Ēlertes karš pret Nacionālo apvienību?

Pret Nacionālo apvienību, pret Broku. Vienotības pašreizējā retorika neiztur nekādu kritiku. Protams, tā nāk par labu Saskaņas centram, tā ka viņi neapvainosies. NA jau ir apvainojusies. Bet velti. Īstenībā Ēlerte palīdz nacionāļiem. Ja jau tie krievi Rīgā ir tik briesmīgi, tad jau mums visiem jāskrien balsot par nacionāļiem.

Vai pašvaldību vēlēšanas var kaut kā satricināt valdību?

Tās parādīs, kas ir kas. Reformu partija vairs nebūs nekas uz politiskās skatuves. Daļa deputātu, kas ir pieraduši strādāt par tiem 1000 latiem uz rokas, sāks skatīties uz partijām, kurām nākotnē būtu ievēlējamība, tad parādīsies jau pārceļošanas uz «citiem stropiem». Otra tendence - ar šādām partijām nerēķināsies un neielaidīsies nekādās sarunās. Iespējams, pēc pašvaldību vēlēšanām valdībā atgriezīsies ZZS.

Ir versija, ka Vienotība arī var mainīt savu lokomotīvi, piemēram, par to varētu kļūt Ilze Viņķele.

Viņķele, jā. Iespējams, jā, viņa var kļūt par lokomotīvi. Bet ir tas, ka viņa runā bērna balsī, un tā nedrīkst. Nekad. Nedomāju, ka es vienīgais tā uzskatu. Otrkārt, ir jāskatās reitingi. Bet principā - bērna balss nost, premjers vēl šī sasaukuma laikā un priekšvēlēšanu lokomotīve - jā, tad mēs no viņas varam ko gaidīt. Nu, nevis mēs, bet Vienotība. Ja man būtu jālemj, par ko balsot Saeimas vēlēšanās šobrīd, protams, par Vienotību. Es saprotu, kāpēc krīt viņu reitingi, saprotu, ka viņi nevar indeksēt pensijas. Kāpēc viņi to nevar paskaidrot, es nezinu.

Jūs tik kaislīgi runājat par politiskām lietām. Vai ir kārdinājums atgriezties politikā?

Iespējams. Es jūtos tik jauns un spēkpilns, kā neesmu juties sen. Tā ka, iespējams, es tur piedalīšos. Galvenais - ir jābūt bez kundziskuma. Tu nedrīksti politikā būt kundzisks, tāds, kādi kļuvuši vairāki deputāti. Un arī nedrīksti būt pārlieku pieticīgs. Iespējams, atgriezīšos. Varbūt pat kopā ar Repši.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dosjē

Kārlis Leiškalns
Dzimis 1951. gadā Jūrmalā
Beidzis Industriālo politehnikumu
Beidzis Latvijas Universitātes Politikas zinātņu bakalaura programmu
Līdz politiskās karjeras uzsākšanai strādājis gadījuma rakstura darbus Upju kuģniecībā, tirdzniecībā, restorānos
Ticis ievēlēts par deputātu 5., 6., 7. un 9. Saeimā
Bijis partijas Latvijas ceļš un Tautas partijas biedrs
Četrās ministrijās bijis parlamentārais sekretārs
No 2002. gada Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?