Taču neviens no uzņēmumiem nav tik milzīgs, lai tā neveiksmes radītu tādus sociālos draudus, ka puse pilsētas varētu palikt bez darba, uzsver J. Šulcs. Te lielākās ražotnes ir ar 200-300 strādājošajiem. No finansiālajām grūtībām sāk atgūties SIA Tukuma mēbeles, kas eksportam ražo līmētās mēbeles. To izglāba SIA Daiļrades koks, kuram tagad ir meitasuzņēmums arī Tukumā. Tajā ir ap 145 strādājošo. Domes vadītājs atminas, ka visgrūtāk bijis atgūt zaudēto tirgu ārzemēs, kur neviens negaida, kamēr kāds ražotājs atrisinās savas problēmas. Tagad likstas piemeklējušas Tukuma gaļas kombinātu, kurš pirms pāris mēnešiem pārtraucis darbību un meklē investoru, bet kombināta darbinieki ir papildinājuši bezdarbnieku rindas. Taču viens no lielākajiem uzņēmumiem Tukuma piens savas pozīcijas stabili saglabājot, un šovasar uzņēmuma 100 gadu jubilejai būs veltīti arī pilsētas svētki, kas notiks «baltā» zīmē, vienīgi - Tukuma piena īpašnieki ir Igaunijā.
Kur piedzima Skonto
«Tā ir nejaušība. Tikai sakritība,» saka ietekmīgais būvuzņēmējs Guntis Rāvis, atbildot uz vaicāto, kāpēc viņam piederošais SIA Skonto Plan Ltd savas rūpnīcas izvietojis Tukumā. Tas ir vecākais no Skonto grupas uzņēmumiem, kurš dibināts 1992. gadā, kad sāka savu darbību ar stikloto alumīnija konstrukciju ražošanu. Vēlāk tika atklātas logu un durvju, stikla pakešu un metāla būvkonstrukciju ražotnes. Tukumā top gan avīžu kioski, gan nerūsējošā tērauda izstrādājumi medicīnas iestāžu mēbelēm, te tiek gatavoti arī lielie burti Latvijas Nacionālās bibliotēkas nosaukumam uz tās jaunās ēkas. Tagad Skonto Plan jau ir piecas rūpnīcas, kas izvietotas vienuviet. Jaunākā ir nestandarta metāla lokšņu ražotne, kas atvērta 2011. gadā.
Kāds tukumnieks ieteica G. Rāvim pavaicāt, kas notikšot helikopteru nosēšanās laukumā, kā tiek dēvēta vēl viena uzņēmumam piederošā teritorija, - ir sakārtota kāda degradēta pilsētas daļa, bet ražošana tajā nenotiek. G. Rāvis sola rūpnīcu atklāt gada beigās, bet konkrētāk ar to saistītās ieceres neatklāj. Ja citviet uz lūgumu raksturot sadarbību ar pašvaldību lielie uzņēmēji atteic, ka viņiem no pašvaldības neko nevajag, vai otrādi, Tukumā kā vieni, tā otri uzteic abpusēji labās attiecības. Arī G. Rāvis uzsvēra sadarbību ar pašvaldību, kas, piemēram, palīdzot sakārtot infrastruktūru. J. Šulcs sacīja, ka domes nopirktajā dzīvojamajā mājā daļu dzīvokļu varētu saņemt uzņēmumi no citurienes atbraukušajiem speciālistiem.
Ieva Līmeža, kas izrāda Skonto Plan rūpnīcas, ir liepājniece un par uzņēmuma valdes locekli kļuva laikā, kad tas svinēja 20 gadu jubileju. Viņa pastāsta, ka uzņēmumā ir 200 darbinieku, daļa ir nodarbināta produkcijas montāžas darbos, strādājot arī ārzemēs. Ja tagad jau 70% saražotā plānots pārdot ārzemēs, tad agrāk bijis otrādi un ārpus valsts aizceļoja tikai 30%. «Mēs esam priecīgi par katru tukumnieku, kas nāk pie mums strādāt,» stāsta I. Līmeža, norādot uz kvalificētu inženieru, projektu vadītāju deficītu. Nekur, piemēram, nemāca strādāt ar stiklotajām konstrukcijām, un šie darbinieki ir jāapmāca pašiem. Cilvēki šurp brauc strādāt ne tikai no Jelgavas, bet pat no Latgales. Portālā Diena.lv anonīms komentētājs ierakstījis, ka «Skonto Plan projektu valdībā izbīdīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars», kurš savukārt Dienai sacīja, ka viņam nebūtu pamata lepoties ar šo projektu, jo ar to neesot nekādas saistības. Tas ir tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu.
Žizņevsku dzimta
Nedaudz tālāk aiz Skonto Plan ražotnēm ir bijušajam Tukuma domes priekšsēdētājam, arī bijušajam Saeimas deputātam un pašvaldību ministram Ērikam Zundam piederošais uzņēmums Sigma Koks, kuru tagad jau pārvalda viņa dēls Ēvalds Zunda. Tā ir neliela kokapstrādes ražotne, kurā top koka mājiņas un kurā strādā no 10 līdz 20 cilvēkiem, atkarībā no sezonas. Ēriks Zunda nav lielāko ražotāju vidū, bet politikā atgriezties vairs neplāno. Arī spēcīgi uzņēmēji, viņaprāt, nav sabiedriski aktīvo cilvēku vidū.
Pašvaldību vēlēšanās vairs neplāno startēt arī Tukumā ietekmīgās uzņēmēju Žizņevsku dzimtas dēli Janeks un Mareks Žizņevski, kas pirms četriem gadiem kandidēja katrs no sava saraksta - viens no ZZS, otrs no Saskaņas centra. Ģimene ir finansiāli atbalstījusi vairākas partijas, ieskaitot mēra pārstāvēto Tukuma pilsētai un novadam. Kādā vēstulē Dienai bija norādīts, ka Žizņevsku ģimene ir pietuvināta domes vadībai. Savukārt 90. gadu sākumā izveidotā SIA Amatnieks valdes loceklis J. Žizņevskis, kas pārņēmis būvniecības uzņēmuma vadību no tēva Vikentija Žizņevska, apgalvo, ka dome atbalsta katru uzņēmēju, «kas maksā nodokļus, dod darba vietas un vēlas kaut ko izdarīt». Arī J. Šulcs sacīja, ka dome nevienam uzņēmējam nedod priekšrocības. «Tas ir izrunāts. Tie ir cilvēki, kas dod tukumniekiem darbu, kas ir vietējie un kuriem var uzticēties, vai kuriem var piezvanīt un pateikt, ka kaut kas objektā nav riktīgi,» teica mērs.
«Kā būvniecības uzņēmums esam atkarīgi no pilsētā un apkārtējos novados rīkotajiem ES projektu konkursiem - tikai tie dod mums iespēju kaut ko celt. Piedalāmies visos konkursos, kur vien var. Kaut ko vinnējam, kaut kur zaudējam, bet tā vismaz ir iespēja,» stāsta J. Žizņevskis. SIA Amatnieks būvē zemniekiem kūtis, Tukuma pienam - noliktavas, attīrīšanas iekārtas Lapmežciemā, rekonstruēja sērkociņu cehu Sabilē, bet uz Pastendi brauca celt estrādi. No trīs būvniecības kompānijām Tukumā ir izdzīvojušas divas - SIA Amatnieks un SIA Telms, kura vadītājs Raivis Nikolajevs arī esot nopietno spēlētāju vidū. «Mazā pašvaldībā tāpat iznāk konkursos satikties un cenas laist lejā, lai cilvēkiem būtu darbs, kas bija vienīgā iespēja krīzes gados izdzīvot,» atzīst J. Žizņevskis. Dažuprāt, arī Žizņevsku ietekme vairs neesot tāda, kāda bija treknajos gados, kad būvniecība zēlusi. «Žizņevski ir strādīga dzimta. Vikentijs ir nevis nopircis biznesu, bet visu radījis pats savām rokām un pat visgrūtākajos laikos deva cilvēkiem darbu,» stāsta J. Šulcs. Daudzdzīvokļu māju, kurā paredzēti dzīvokļi arī uzņēmumu speciālistiem, pašvaldība nopirka no SIA Amatnieks, par ko vēstulē Dienai bija teikts, ka otrs pretendents solījis lētāk. J. Šulcs to noliedz, jautājums ir skatīts domes sēdē, piedaloties abiem pretendentiem, un SIA Amatnieks piedāvātā cena bijusi izdevīgāka.