Apiet aizliegumu
R. T. Erdogans arī agrāk nav izrādījis sajūsmu par sociālajiem tīkliem, saucot tos par «lielāko sabiedrības nepatikšanu cēloni», taču pirms svētdien gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām viņš nolēma apklusināt tviteri, kurā pēdējās nedēļās publicētas ziņas par korupciju premjeram pietuvinātās aprindās. Premjers internetā izplatītās ziņas sauc par safabricētām.
«Mēs izskaudīsim Twitter un tamlīdzīgas vietnes. Starptautiskā sabiedrība var teikt, ko grib, man vienalga. Viņi redzēs Turcijas Republikas spēku,» UPI citēja R. T. Erdogana teikto priekšvēlēšanu pasākumā.
Drīz pēc tam valstī bloķēta piekļuve Twitter. Valdība skaidroja, ka mikroblogošanas vietne liegta, jo tās vadība ignorējusi «simtiem tiesas rīkojumu» dzēst par pretlikumīgiem atzītos ierakstus.
Vairāk nekā 45% no Turcijas 80 miljoniem iedzīvotāju izmanto internetu, un Twitter lietotāju skaits ir ap desmit miljoniem. Pērn, kad Turcijā notika plaši pret valdību vērsti protesti, Twitter tika izmantots, lai koordinētu cilvēku pulcēšanos.
Twitter bloķēšana izsauca plašu neapmierinātību Turcijas sociālo mediju lietotāju vidū, kas nekavējās iziet ielās, lai protestētu pret lēmumu. Taču R. T. Erdoganam neizdevās atturēt turkus no tvītošanas, jo sociālo mediju lietotāji atrada veidus, kā piekļūt bloķētajai vietnei.
Tvītotāji ķērās pie virtuālā privātā tīkla (VPN) un DNS protokola vai pieslēdzās Tor tīklam, kas ļauj sērfot internetā anonīmi. Aktīvisti Turcijas lielākajās pilsētās pat uz ēku sienām uzrakstīja instrukcijas, kā piekļūt vietnei. Padomi, kā apiet aizliegumu, plaši cirkulēja arī citos sociālajos medijos, un pretēji gaidītajam pieklusumam valstī strauji auga tvītu skaits.
Pat vairāki R. T. Erdogana sabiedrotie apgāja aizliegumu. Ankaras mērs Melihs Gokdžeks ietvītoja smaidiņu un atzina, ka ar tehnoloģisku viltību piekļuvis mikroblogošanas vietnei. Pat premjera Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) jauniešu atzars ietvītoja R. T. Erdogana nedēļas darba plānu, un vietnē aktīva bija arī valsts ziņu aģentūra.
Rietumvalstis nesaprot
Asu kritiku premjers izpelnījās no prezidenta Abdullas Gila, ar kuru kopā R. T. Erdogans 2001. gadā dibināja AKP. A. Gils, kurš pats ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, nosauca Twitter bloķēšanu par nepieņemamu. «Tā, protams, ir nepatīkama situācija tādai attīstītai valstij kā Turcija, kas ir svarīgs spēlētājs reģionā un risina sarunas ar Eiropas Savienību (ES),» prezidentu citēja ziņu aģentūra AFP.
30. martā Turcijā notiks pašvaldību vēlēšanas, bet augustā balsojums par valsts prezidentu. Virkne analītiķu norādījuši, ka R. T. Erdogana izgājieni var kaitēt viņa politiskajām ambīcijām. Premjers, kurš amatā ir trešo pilnvaru termiņu, vairs nevar pretendēt uz pārvēlēšanu un varētu būt nolūkojis prezidenta krēslu. Karš pret sociālajiem medijiem izsaucis bažas arī rietumvalstīs, kas to sauc par apdraudējumu demokrātijai. ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle norādīja, ka Twitter bloķēšana «liek apšaubīt Turcijas pausto uzticību Eiropas vērtībām un standartiem», savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrija brīdināja, ka sociālie mediji «spēlē svarīgu lomu mūsdienu demokrātijā», ziņoja Reuters. ASV valdība Twitter bloķēšanu nosauca par «grāmatu dedzināšanu XXI gadsimtā».
Šī nav pirmā reize, kad Turcija ierobežo piekļuvi internetam. 2010. gadā tika atcelts vairāk nekā divus gadus ilgais YouTube aizliegums. R. T. Erdogans pirms pāris dienām izteicās, ka nesaprot, «kādēļ cilvēki aizstāv Facebook, YouTube un Twitter», jo tur esot «pilns ar meliem» un sociālie tīkli apdraud Turcijas tradicionālās vērtības.