2009. gadā visus nacionālos parkus Latvijā apvienoja, radot Dabas aizsardzības pārvaldi. Gaujas Nacionālā parka administrācijas direktors Mārtiņš Zīverts Dienai atklāj, ka šis process parkam bijis liels trieciens: «Tas samazināja kapacitāti, tika atlaisti daudzi darbinieki. Patlaban visā aizsardzības pārvaldē strādā tik cilvēku, cik Gaujas nacionālajā parkā 2010. gadā. Pieprasījums ir ļoti liels, un mēs nespējam to apjomu pacelt. Tūrisma infrastruktūras uzturēšana visu laiku prasa ieguldījumus. Īpaši pēdējos divos gados, iesaistoties gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, interese pieaugusi ļoti strauji.» Jautāts, vai vēlēšanu rezultāts kaut kā varētu ietekmēt GNP darbību, M. Zīverts iesmejas un saka: «Dabu vēlēšanas nesatrauc. Pēdējos gados ar pašvaldību esam slēguši ilgtermiņa vienošanās, kas liek domāt - ja arī politiskie spēki mainīsies, šīs saistības, piemēram, par tūrisma attīstību, netiks pārtrauktas.» To, ka Sigulda attīstījusi tūrismu, apliecina arī šķēršļu parks Tarzāns, piedzīvojumu parks Mežakaķis, vēja tunelis Aerodium, vagoniņš pār Gauju, bobsleja trase un daudzi citi objekti.
Siguldas uzņēmēju kluba vadītājs Jānis Odziņš pauž gandarījumu par novadā attīstīto tūrisma vidi, tomēr viņš norāda, ka vajadzētu vairāk skatīties arī citā virzienā: «Gribētu redzēt lielāku atbalstu arī tai uzņēmējdarbībai, kas ar tūrismu nav cieši saistīta.» J. Odziņš ir valdes loceklis uzņēmumā Siguldas būvmeistars, kas pastāv jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Līdz 2004. gada rudenim to vadīja uzņēmēja tēvs - Jānis Odziņš vecākais. Kaut gan pagājuši teju 10 gadi, kopš viņš ir aizgājis mūžībā, siguldieši atzīst - tieši J. Odziņš vecākais bijis viens no visu laiku cienījamākajiem un ietekmīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Arī pēc viņa nāves uzņēmums turpina plaukt. Papildus būvniecībai, būvmateriālu ražošanai un tirdzniecībai pagājušajā gadā Siguldas būvmeistars attīstīja arī nekustamā īpašuma īres biznesu. «Uzņēmumā tiek nodarbināti aptuveni 140 darbinieku. Kopš deviņdesmitā gada mums ir definēts mērķis, ka nodarbojamies ar hidrobūvju celtniecību, tagad esam visā Latvijā. Mēģinājām mērķtiecīgi attīstīt savu virzienu, nelīdām visur, kur bija iespēja,» stāsta J. Odziņš.
Viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā un pirmais pēc apgrozījuma ir uzņēmums Vita mārkets, kas nodarbojas ar pārtikas mazumtirdzniecību. Uzņēmumā strādā aptuveni 550 cilvēku, pirms 13 gadiem tā paspārnē Siguldā tika atvērts veikals Elvi. Uzņēmuma īpašnieks Imants Rendenieks sarunā ar Dienu nopūšas, jo par politiku viņš runāt negrib: «Mēs koncentrējamies uz uzņēmējdarbību, politika lai nodarbojas ar pilsētas vadīšanu.» Arī I. Rendenieks savulaik startējis vēlēšanās. Pilsētā atceras, ka viņš ar domubiedriem visai aktīvi mēģinājis aģitēt iedzīvotājus nebalsot par Tāli Puķīti. Sarunā ar Dienu viņš atzīst: «Siguldai ir veicies, jo uzņēmējiem ļauj strādāt. Te viss attīstās - gan uzņēmējdarbība, gan pilsēta, īpaši pēdējos gados.» I. Rendenieks atklāj, ka Elvi vislielāko konkurenci veido Rimi un Maxima: «Šo konkurenci jūt visā Latvijā. Elvi jau sākotnēji veidojās ārpus galvaspilsētas, tāpēc Rīgā mūsu pozīcijas nav tik stipras. Katrs veikals ir gandrīz kā vietējais savā ģeogrāfiskajā vidē.»
Vairākiem desmitiem cilvēku darbvietas nodrošina uzņēmums Auto Īle un Herbst, kurš Siguldā darbojas jau 20 gadu. Uzņēmuma īpašnieks Māris Īle Dienai atzīst, ka pēdējos gados nav klājies viegli: «Konkurence ir stingrāka. Pēdējie trīs gadi ir aptuveni vienādi - klients ilgi domā, vai vispār ņemt auto, nav tā kā tajos trakajos gados. Bet tas varbūt pat ir labi, vismaz jūt to tirdzniecības garšu.» M. Īle slavē Siguldas uzņēmējdarbības vidi un velta labus vārdus novada domei, sakot, ka ir jūtams liels atbalsts jaunajiem projektiem.