Armijas tehnika Kairas ielās redzama joprojām. Stabilitāte valstī ir atkarīga no trim faktoriem: no tālākās armijas rīcības, un jāskatās, kā virzīsies politiskais process - konstitūcijas sagatavošana, parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Trešais svarīgais stabilitātes priekšnosacījums - vai izdosies atjaunot nacionālo vienotību...
Pēdējie divi gadi bijuši dramatiski slikti tūrismam. Tas smagi sitis pa ļoti daudzu ģimeņu maciņiem, jo no tūrisma gūst ienākumus katrs sestais Ēģiptes iedzīvotājs.
Tūristu drošība sākas no Sarkanās jūras populārākajiem kūrortiem - Šarm eš Šeihas un Hurgadas?
Ēģipte ir milzīga valsts ar 90 miljoniem iedzīvotāju. 95% iedzīvotāju dzīvo gar Nīlu. Satraucošās ziņas par sadursmēm pamatā nāk no šīs valsts daļas. Var teikt, ka Ēģiptē ir augsta un zema tūrisma riska zonas. Ēģiptē pirmajā vietā vienmēr bijis kultūrvēsturiskais tūrisms - Luksora, Asvāna, Kaira un Gizas piramīdas. Tikai tad sekoja kūrorti kā Šarm eš Šeiha un Hurgada. Šobrīd ir otrādi. Tūristiem no Latvijas ir iespēja atbraukt uz Ēģipti galvenokārt ar čartera reisiem uz Šarm eš Šeihu un Hurgadu, kas patlaban ir zema tūrisma riska galamērķi un kuri atrodas 500 kilometru attālumā no galvaspilsētas Kairas un Tahrira laukuma. Nav tiesa, ka ES valstu valdības neiesaka ceļot uz Šarm eš Šeihu vai Hurgadu. Mēs sakām, ka nepieciešams izvērtēt nepieciešamību ceļot pārējā Ēģiptes teritorijā. Ziņas par nemieriem galvenokārt nāk no Kairas, Aleksandrijas, Portsaīdas, Suecas u. c. lielākajām pilsētām. Lai arī komandanta stunda tika ieviesta lielākajā daļā Ēģiptes, tā netika ieviesta kūrortpilsētās. Ceļot gribētājam noteikti ieteiktu īpaši sekot Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļai Ceļojumu brīdinājumi. Tieši tajā atradīsiet informāciju, vai braukt atpūtā uz Ēģipti ir droši. Informāciju atjaunojam katru nedēļu un, protams, darām to atbildīgi, profesionāli un sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām. Ja mērķis ir atpūsties, peldēties un baudīt sauli, tad jūsu ceļojumam uz Ēģiptes kūrortiem patlaban ir zaļā gaisma.
Kā abas revolūcijas ietekmējušas tūrisma plūsmu no Latvijas uz Ēģipti?
Pēdējos divos gados, kad valstī plosās politiskā krīze, tūrisms uz Ēģipti nav apstājies. Ja saskaņā ar Tūrisma ministrijas datiem 2010. gadā Ēģipti apmeklēja 14 miljoni tūristu, tad 2012. gadā tie bija 11 miljoni. Ēģipte ilgi bijusi ziemas sezonas ceļojumu galamērķis numur viens arī Latvijai, bet 2011. gadā Turcija ar 17,3% tūristu izvirzījās pirmajā vietā, Spānija bija otrajā, bet Ēģipte ar 4,9% nokrita uz trešo vietu. 2012. gadā uz Turciju devās 10,4% tūristu, bet uz Ēģipti - 4,7%. Jautāju vienam no mūsu vadošajiem tūroperatoriem Teztour, cik tūristu viņi atveda uz Ēģipti 2010. gadā un 2012. gadā, tie attiecīgi bijuši 7500 un 5600 ceļotāju, kas nav maz. Četri mūsu vadošie tūroperatori saka, ka Ēģiptei kā tūrisma galamērķim rudens - pavasara cēlienā tādas īsti labākas alternatīvas neesot, jo, salīdzinot ar Turciju, klimatiskie apstākļi un arī cena esot ievērojami pievilcīgāka.
Varam būt pārliecināti par tūroperatoru atbildību?
Nav pamata bažām. Sākoties tūrisma sezonai, biju Šarm eš Šeihā un tikos ar gubernatoru un policijas pārvaldes vadītāju, kā arī ar tūroperatora Teztour vadību. Tūroperatori strādā profesionāli, viņiem ir profesionāli partneri Ēģiptē. Tūristu ekskursijas nav iespējamas ārpus kūrortiem, ja tām nav saskaņojuma ar tūrisma policiju. Ēģiptes drošības institūcijas attiecībā uz tūristu drošības nodrošināšanu strādā atbildīgi. Ēģiptes valdība apzinās, ka 30% valsts ekonomikas ir atkarīga no tūrisma un drošība ir galvenais priekšnosacījums.
Vai krīzes kritiskākajā brīdī nācās glābt kādu Latvijas tūristu?
Nebija gadījumu, kad bija jāiesaistās. Galvenā rūpe bija Latvijas valstspiederīgie, kuriem regulāri sūtīju informāciju par situāciju un personīgās drošības ieteikumus. Uz to brīdi apzinājām 93 valstspiederīgos. Bijām pastāvīgā kontaktā. Kopā ar Ziemeļvalstīm bijām izstrādājuši arī evakuācijas plānu, kas ir spēkā joprojām...
Ņemot vērā nestabilitāti, kā attīstās Latvijas un Ēģiptes divpusējās attiecības?
Politiskā stabilitāte ir priekšnosacījums ekonomiskajai sadarbībai. Mūsu investīcijām Ēģiptē pagaidām teiktu nē, savukārt vēstniecība strādā pie Ēģiptes uzņēmumu investīcijām Latvijā…. Eksports uz Ēģipti patlaban nepārsniedz viena liela Latvijas uzņēmuma gada eksporta apjomus. Bet potenciāls ir milzīgs. Par to liecina arī fakts, ka Latvijas eksports uz Ēģipti 2012. gadā pieauga par 22%. Gandrīz 90% tie ir kokmateriāli. Bet pārējiem uzņēmējam tā ir ziņa, ka arī krīzes laikā Ēģiptes bizness un darījumu apmaksa funkcionē normāli. Tirgus ir 90 miljoni, no kuriem 10 miljoni ir ļoti turīgi, bet tās taču ir piecas Latvijas! Cilvēkiem arī krīzes laikā ir jāēd. Mums ir spēcīga pārtikas rūpniecība, bet mūsu produktus nepazīst. Te ir Dānijas sviests, kāpēc tas nevarētu būt Latvijas sviests?