NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska Dienai norādīja, ka izmaiņu galvenais pluss ir iespēja skatītājiem baudīt raidījumu saturu oriģinālvalodā, kas uzrunā daudz vairāk nekā ierunāts saturs. Tāda ir arī Eiropas valstu prakse. Citās domās ir Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, kas Dienai atzina, ka mēģinājumi kanālā TV6 piedāvāt seriālus angļu valodā ar titriem samazināja reitingus aptuveni uz pusi. «Tās ir arī papildu izmaksas, jo digitālās platformas ļauj skatītājiem izvēlēties skatīties oriģinālvalodā vai ar tulkojumu, tāpēc papildus balss ieskaņojumam būs jāveido arī subtitri,» norādīja B. Zūzena.
Latvijas Televīzijas valdes loceklis Sergejs Ņesterovs Dienai atzina, ka šis jautājums ir pretrunīgs: «Tā kā likums noteic, ka LTV visam saturam ir jābūt valsts valodā, un titrēti raidījumi tiks tādiem pielīdzināti, tad to vērtēju pozitīvi.» Tajā pašā laikā S. Ņesterovs uzsvēra, ka izvēles iespējas, kurus raidījumus dublēt un kurus titrēt, vajadzētu atstāt mediju ziņā: «Medija mērķis ir sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, un jebkuri ierobežojumi, arī atteikšanās no raidījumu dublēšanas, to sašaurina. Tāpēc medijiem pašiem jābūt tiesībām izvēlēties, kā viņi vislabāk var sasniegt mērķauditoriju.»
Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvji Dienai norādīja, ka skatītājiem ir jābūt izvēles iespējām, lai katra sabiedrības grupa varētu izvēlēties sev draudzīgāko variantu. S. Ņesterovs norādīja, ka LTV jau šobrīd skatītājiem piedāvā šādu izvēli, piemēram, BBC seriālus un Midsomeras slepkavības. Tomēr skatītāju izvēles iespējas sašaurina tas, ka ne visi operatori šādu iespēju piedāvā. Tāpēc tas ir viens no NEPLP uzdevumiem - panākt, lai visi operatori skatītājiem to nodrošinātu.
Latviešu valodas aģentūras pārstāve Inita Vītola Dienai atzina, ka pašlaik nav atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kā tas ietekmēs valsts valodas situāciju, kādas valodas dominēs publiskajā telpā. «Ir skaidrs, ka latviešu valodas izplatība audiālā formātā samazināsies. Jautājums, kādas valodas nāks vietā. Ar angļu valodu problēmas nebūs, jo tā neietekmē valodas lietošanu ikdienā. Citādi ir ar krievu valodu. Mūsu pētījums liecina, ka latviešu valodu pārvalda 92% Latvijas iedzīvotāju, turpretim krievu valodu - 98%. Šādā situācijā vēl pastiprināt krievu valodas dominanci nebūtu pieļaujami.» B. Zūzena sacīja, ka, paredzot tikai subtitrēšanu, palielināsies produktu apjoms angļu un jo īpaši krievu valodā, jo tās ir valodas, kas auditorijai ir zināmākas. Būtisks ir arī jautājums, kā televīzijām rīkoties ar agrāk iepirktām ārzemju filmām, kuras jau ir dublētas. NEPLP pārstāve atzina, ka pašlaik viņai uz šo jautājumu atbildes neesot.
Mediju eksperte Anda Rožukalne Dienai atzina, ka apsveic šādu lēmumu: «Tas ir pamatots ceļš mediju satura modernizācijas virzienā. Tas atbilst arī ES valstu, īpaši Skandināvijas, praksei. Daudziem skatītājiem tas nebūs nekas jauns, jo viņi jau pašlaik skatās ārzemju kanālus.» Jautāta, vai tas neradīs problēmas gados vecākiem cilvēkiem, A. Rožukalne atbildēja, ka kategoriski iebilst pret eidžismu, proti, vecāku cilvēku uzskatīšanu par mazvērtīgākiem, kuriem ir kādas uztveres grūtības.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece Dienai skaidroja, ka nevar komentēt iecerētos grozījumus, jo tie vēl nav nonākuši līdz Saeimai. Taču principam esot jābūt vienam: latviešu valodas stiprināšana un ES valodu telpas paplašināšana. I. Mūrniece uzsvēra, ka nekādā gadījumā neesot pieļaujama krievu valodas dominances palielināšana. Aija Cālīte-Dulevska Dienai skaidroja, ka likumprojekts paredz divu gadu pārejas periodu: «Šajā laikā mēs varēsim redzēt, vai šādai sistēmai ir arī kādas negatīvas sekas. Ja konstatēsim problēmas, protams, sistēmu mainīsim.» Pārejas periodā raidījumus varēs arī ieskaņot, taču ne visvairāk skatāmajā laikā no plkst. 19.00 līdz 23.00.