«Izsaukums bija tepat netālu, Sarkandaugavā. Astoņdesmit gadu veca sieviete bija vannas istabā pakritusi un iesprūdusi starp dušas kabīni un tualetes podu. Nebija vairs spējusi piecelties un izkļūt un tā bija nogulējusi visu nakti. Palīgā saucienus no rīta izdzirdējis kaimiņš, kurš tad arī piezvanīja 112,» stāsta daļas komandieris Artūrs Putrālis.
Ar sievieti viss esot kārtībā, viņa nodota mediķu aprūpē, savukārt ar tehnisko baseinu, kas paredzēts ūdens rezervju uzglabāšanai, gan gadījusies ķibele. «Atklājās, ka baseinā ir caurums. Aizsūtīju vienu no puišiem pēc līmes, ar ko baseins jāsalīmē,» stāsta komandieris.
Šādus baseinus ūdens uzglabāšanai izmanto, piemēram, dzēšot meža ugunsgrēkus. Baseinā ietilpst desmit kubikmetru ūdens, tik pat cik trijās vai četrās autocisternās - tvertnes tajās ir dažādas.
Ķīmiskā mašīna
Kamēr puiši līmē baseinu, Dienai tiek izrādīta daļas garāža. Bez standarta komplekta, kas sastāv no divām autocisternām, šeit ir arī autopacēlājs, kura strēle spēj nogādāt glābējus līdz pat 42 metru lielā augstumā. Mašīna ir aprīkota ar grozu un tā dēvētajiem dzēšanas stobriem. «Lai šāds auto varētu izbīdīt atbalsta statnes, ir nepieciešams aptuveni simt kvadrātmetru liels laukums,» stāsta ugunsdzēsēju glābēju komandieris.
Viņš izrāda ķīmisko negadījumu seku novēršanas mašīnu, kas aprīkota ar dažādiem aizsargtērpiem un tilpnēm bīstamu šķīdumu savākšanai. «Šeit ir arī vairāki sūkņi, lai šīs vielas varētu savākt. Parasti dodamies savākt naftas produktus, kas ir izlijuši ūdenī no kuģiem un citiem peldlīdzekļiem. Pēdējais notikums bija, kad Lielvārdē nogrima atpūtas kuģītis. Parasti vedam līdzi arī piekabi, kurā atrodas tā sauktās bonas naftas produktu norobežošanai un absorbēšanai,» stāsta ugunsdzēsējs glābējs.
Skafandru nevajag
Pretī mašīnai pie sienas karājas spīdīgi aizsargtērpi naftas produktu ugunsgrēku dzēšanai. «Mūsu VUGD daļa atrodas bīstamā rajonā. Apkaimē ir aptuveni desmit paaugstinātas bīstamības objekti. Lielai daļai gan arī ir savas ugunsdzēsēju komandas, tomēr, ja gadās kas nopietns, bez mums neiztikt,» izklāsta vietējo apstākļu pazinējs ugunsdzēsējs glābējs.
Ugunsdzēsēju glābēju komandieris stāsta, ka šos aizsargtērpus izmantot vēl nav nācies. «Par laimi, šādu - naftas produktu - ugunsgrēku mums nav bijis. Tērps ir jāvelk virsū pilnai glābēja uzkabei, un tas spēj atstarot desmit procentus no temperatūras. Tātad, ja temperatūra ir 1000 grādu, tērps spēj aizturēt simt grādus. Nē, pa liesmām ar šādu tērpu staigāt nedrīkst, bet kādu brīdi ilgāk uzkavēties augstā temperatūrā gan var,» teic Artūrs Putrālis.
Deg pat Dombrovska ielā
Pēdējais lielais ugunsgrēks noticis 2012. gadā Augusta Dombrovska ielā 11. «Tā bija kopmītņu tipa ēka, turklāt tur bija aizmūrēti daži koridori, tādēļ katram ēkas spārnam bija palikusi tikai viena izeja, kas būtiski apgrūtināja cilvēku evakuāciju. Toreiz izglābām 14 cilvēkus, viens iedzīvotājs ugunsgrēkā gāja bojā,» stāsta komandieris.
Visumā Sarkandaugavā parasti ir kluss, toties ja deg, tad deg. «Ostām un apkaimes rūpnīcām ugunsdrošība ir augstā līmenī, turklāt - jo lielāks objekts, jo augstāks līmenis. Tomēr neviena sistēma nespēj novērst nejaušības un nelaimīgas apstākļu sakritības. Tad nu darbs mums ir,» bilst A. Putrālis.
Jaunciemā būs pirts
Jaunciema postenī mūs sagaida Aleksandrs, kurš par savu amatu teic: «Kas tad es par priekšnieku, es tāds puspriekšnieks vien esmu.» Postenis ir neliels un rūpējas par drošību Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, kā arī izbrauc, ja palīdzība nepieciešama tālākā apkaimē.
Postenī patlaban notiek remontdarbi - ēkas ziemeļu spārnā top pirts, jaunas dušas telpas un ģērbtuves. Sapnis piepildās, arī pateicoties Rietumu bankas Labdarības fonda dāvinājumam - elektriskajai pirts krāsnij un īpašām, pirtij paredzētām somu granīta šķembām.
Aleksandrs izrāda būvlaukumu - grīdām uzklāts armatūras siets, novilkti ūdensvada pievadi. Viss ir sagatavots grīdas betonēšanai. «Kādreiz šeit bija netālās rūpnīcas grāmatvedība un kase, viss bija sadalīts mazos kambarīšos. Starpsienas nācās nojaukt, aizvedām divus konteinerus ar būvgružiem un atkritumiem,» zina stāstīt Aleksandrs.
Šaurais bīstamais ceļš
Posteņa vīriem visbiežāk gadās braukt dzēst meža ugunsgrēkus, savu artavu darba dod arī vasarnīcu un mazdārziņu kolonijas. Siro bezpajumtnieki, kas ziemā mājiņās grib sildīties, bet par ugunsdrošību daudz nedomā, arī paši īpašnieki reizēm ko pamanās aizdedzināt - reibumā vai skaidrā - neiztīrīta skursteņa vai greizas elektroinstalācijas dēļ. «Tad mums ir garā, šaurā Jaunciema gatve. Garākā iela Rīgā. Te brauc smagie, baļķvedēji, bet vieglajiem nepatīk vilkties astē un tie mēģina apdzīt. Ceļš ir līkumains un šaurs, avārijas notiek ļoti bieži.» Aleksandrs izrāda glābēju mašīnas inventāru, kurā ir hidrauliskās grieznes avarējušo mašīnu sagriešanai, lai varētu atbrīvot cietušos. Te ir arī īpaši pneimatiskie spilveni, lai automašīnu varētu pacelt, ja cietušais ir iespiests. «Tādu īpašo spilvenu var izmantot arī tad, ja jānoslēdz sūce caurā cisternā. Spilvenu nostiprina ar štropēm, piepūš, un no cisternas vairs nekas ārā netek,» darbu raksturo Jaunciema ugunsdzēsējs glābējs.
Ugunsgrēks Filadelfijā
Zīmīgākais ugunsgrēks šai apkaimē notika 2008. gadā bijušajā viesnīcas Filadelfija ēkā. «Latvijas pirmajā neatkarības posmā, XX gadsimta 20.-30. gados šai Ķīšezera krastā atradās Vasarsvētku draudzei vai adventistiem, precīzi neatceros, piederoša viesnīca ar nosaukumu Filadelfija. Šī ēka te ir joprojām, vienīgi padomju gados tajā iedalīja dzīvokļus tuvējās karaspēka daļas apakšvirsniekiem. Ugunsgrēks notika 2008. gadā, trauksme bija ap četriem naktī. Šajā laikā viltus trauksmes nemēdz būt, tieši šajā diennakts laikā parasti ir arī visnopietnākie ugunsgrēki un arī upuri. Cilvēki ir cieši aizmiguši un nepamostas no dūmu smakas. Filadelfijas ēkā bija aizdedzies otrā stāva dzīvoklis. Pēc nostāstiem, tur mītošajai sievietei paticis iedzert, un viņa, iespējams, bija iemigusi ar cigareti rokā. Izglābām kopumā septiņus cilvēkus. Šādi notikumi negadās bieži. Vēl kā tagad atceros - visus iedzīvotājus evakuējām, vēlreiz rūpīgi pārmeklējām ēku un tikai tad sākām dzēst. Vai mazums, var taču gadīties, ka bērni paslēpušies pagultē. Pirmkārt, dzēšot rodas karsts tvaiks, un, otrkārt, biezajos dūmos vairs neko nevar redzēt,» stāsta pieredzējušais glābējs. Viens no iedzīvotājiem, kurš arī izsaucis ugunsdzēsējus. Glābjoties viņš no trešā stāva savu sievu nolaidis pa virvi, kas sasieta no palagiem, - ēkai ir tikai viena ieeja, bet kāpņutelpa bijusi piedūmota.