ASV prezidents Baraks Obama, kurš pirmdien ieradās Nīderlandes galvaspilsētā Hāgā uz starptautisko kodoldrošības samitu, apliecināja, ka Savienotās Valstis un Eiropa ir «vienotas, liekot Krievijai samaksāt par tās rīcību» Ukrainā.
Vakar vēlu vakarā Hāgā notika G7 valstu līderu ārkārtas sanāksme, kurā vajadzēja lemt par turpmākajiem rietumvalstu soļiem attiecībā pret Maskavu.
Nolaupa komandierus
«Nacionālās drošības un aizsardzības padome, uzklausot Aizsardzības ministriju, pieņēmusi lēmumu pārvietot [uz kontinentālo Ukrainu] militārās vienības, kas atrodas Krimas Autonomajā Republikā,» paziņoja O. Turčinovs. «Valdība ir instruēta nometināt uz dzīvi citur karavīru ģimenes un cilvēkus, kuri ir spiesti pamest savas mājas, jo ir pakļauti Krievijas okupācijas spēku spiedienam un agresijai.»
Paziņojumu izplatīja dažas stundas pēc tam, kad Krievijas spēki, izmantojot bruņutransportierus, automātus un gaismas - skaņas granātas, iebruka Ukrainas jūras kājnieku bāzē Feodosijā. Uzbrukuma laikā virs teritorijas lidinājušies krievu militārie helikopteri. Netiek ziņots par cietušajiem.
Krimā dislocēto Ukrainas spēku runasvīrs Vladislavs Seļizanovs savā profilā sociālajā tīklā Facebook rakstīja, ka pēc iebrukuma bāze esot «pilna ar krievu karavīriem». Viņi esot sasējuši jūras kājnieku bataljona komandieri un viņa vietnieku, kuri aizvesti nezināmā virzienā.
Feodosijas bāze bija viena no retajām Krimā esošajām militārajām bāzēm, kas vēl atradās Kijevas pakļautība. Pagājušajā piektdienā krievi ieņēma vēl divas Ukrainas karaspēka daļas.
Eksperti uzskata, ka Kijevas paziņojums par spēku izvešanu no Krimas faktiski nozīmē militāro padošanos un pussalas atdošanu Maskavai. Tam nepiekrīt O. Turčinovs, kurš uzskata, ka ukraiņu karavīri ir izturējuši krievu provokācijas un aizstāvējuši Krimas bāzes, ļaujot iegūt laiku, lai bruņotie spēki spētu pārgrupēties un aizstāvēt pārējo Ukrainu.
Ukrainas bruņoto spēku galvenais komandcentrs pirmdien paziņoja, ka līdz šai nedēļai aptuveni puse no Krimā izvietotajiem Ukrainas karavīriem noslēguši līgumus ar Krieviju par dienēšanu tās armijā.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščicja uzskata, ka pieaug iespējamība reālai karadarbībai starp Krieviju un Ukrainu.
«Mēs nezinām, kas [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir prātā. Tādēļ situācija ir vēl sprādzienbīstamāka nekā pirms nedēļas,» ministrs sacīja ASV telekanālam ABC.
Piedāvā sadalīt Ukrainu
Skandalozais krievu politiķis Vladimirs Žirinovskis vērsies pie Polijas, Ungārijas un Rumānijas ar piedāvājumu sadalīt Ukrainas rietumu teritoriju.
Polijas Ārlietu ministrija no V. Žirinovska, kurš ir Krievijas Valsts domes vicespīkers, saņēmusi oficiālu vēstuli, kurā viņš aicina sekot «Krievijas soļiem Krimā» un piecos Ukrainas rietumu apgabalos - Volīnijā, Ļvovā, Ternopiļā, Ivanofrankivskā un Rivnē, - sarīkot referendumu par pievienošanos Polijai, vēsta interneta izdevums Gazeta.pl, atsaucoties uz Polijas sabiedrisko televīziju.
Līdzīgas vēstules esot saņēmušas arī Ungārijas un Rumānijas valdības, kurām piedāvāts paust pretenzijas attiecīgi uz Aizkarpatu un Čerņivcu apgabaliem.
Vēstulēs V. Žirinovskis uzsverot, ka minētie Ukrainas apgabali vēsturiski esot šo trīs valstu vēsturiskās teritorijas, kas tām atņemtas pēc Otrā pasaules kara saskaņā ar 1939. gadā parakstīto Ribentropa - Molotova paktu, kas noteica nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības «ietekmes sfēras» Eiropā. «Nekad nav par vēlu labot vēstures kļūmes,» rakstījis krievu politiķis.
Saskaņā ar V. Žirinovska piedāvāto Ukrainas teritorijas sadalīšanu, kuras gadījumā Krievijai tiktu valsts austrumu un dienvidu reģioni, ukraiņu pārvaldījumā paliktu neliela teritorija valsts centrālajā daļā. Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Martins Vojcekovskis apstiprinājis, ka šāda vēstule tiešām ir saņemta. «Piedāvājums ir tik dīvains, ka neviens to neuztver nopietni. Ir cietsirdīgi uzskatīt, ka Polija piedalīsies draudzīgas valsts teritorijas dalīšanā. Tikai slims prāts varētu nākt klajā ar šādu ideju,» sacīja ministrijas pārstāvis.