Krimas pussalas aneksija un Krievijas karavīru klātbūtne Austrumukrainā apliecinājusi bijušā Valsts drošības dienesta pulkveža un Kremļa saimnieka Vladimira Putina gatavību pārkāpt starptautiskās normas, lai destabilizētu tuvējās kaimiņvalstis.
Rietumvalstu ieviestās sankcijas manāmi iedragājušas Krievijas ekonomiku, to dēļ Maskavai sāk trūkt naudas, lai uzturētu okupēto Krimu un atbalstītu promaskaviskos kaujiniekus Ukrainas austrumos. Rietumos izskan cerības, ka ekonomiskās problēmas piespiedīs V. Putinu mīkstināt savu politiku Austrumukrainā, bet analītiķi Krievijā uzskata, ka Kremlis vairs nevar atļauties «atdot» Ukrainu.
Negrib Krievijas labumus
21. februārī nakts aizsegā no Ukrainas aizbēga promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kura pērn novembrī pieņemtais lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar ES lika iziet ielās tūkstošiem ukraiņu. Viņiem nebija pieņemama valsts tuvināšanās Maskavai, kas ar solījumiem par daudzmiljardu aizdevumiem un lētāku gāzi pārtrumpoja Briseli, kura piedāvāja piekļuvi ES vienotajam tirgum, ja Kijeva veiktu visaptverošas reformas.
Par protestu epicentru kļuva Kijevas Neatkarības laukums, kur atsevišķās dienās sapulcējās pat nepilns miljons cilvēku. Protestētāji Kijevā un Rietumukrainā ieņēma valdības ēkas. Janvārī Ukrainas parlaments pieņēma likumus, kas stingri ierobežoja pulcēšanās brīvību.
Lai arī vara centās panākt pretējo, protestu kustība nemazinājās, tādēļ tās apklusināšanai izmantoja brutālu spēku. 18. februārī Kijevā sadursmēs starp protestētājiem un specvienību kaujiniekiem gāja bojā vismaz 18 cilvēku, bet aptuveni simt guva ievainojumus. 20. februāris kļuva par vienu no asiņainākajām dienām Ukrainas vēsturē, jo ielu sadursmēs Kijevā dzīvību zaudēja vismaz 88 cilvēki. Medijos parādījās video, kuros redzams, kā snaiperi no ēku jumtiem šāvuši uz neapbruņotiem protestētājiem.
21. februārī protestu līderi un V. Janukovičs vienojās izveidot jaunu valdību un sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Ar notikušo neapmierinātā Krievija paziņoja, ka Ukrainā bruņota valsts apvērsuma (kas koordinēts no Vašingtonas un Briseles) ceļā pie varas nācis fašistisks režīms.
Neatzīst «zaļos cilvēciņus»
Februāra beigās pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotajos Ukrainas dienvidaustrumu reģionos norisinājās protesti pret varas maiņu Kijevā. Tikai dažas dienas pēc Soču ziemas olimpisko spēļu noslēguma bruņoti cilvēki bez atpazīšanas zīmēm ieņēma Krimas valdības ēkas un lielākās lidostas.
Lai arī daudzas pazīmes apliecināja, ka tie ir Krievijas armijas karavīri, Maskava noliedza savu saistību ar «zaļajiem cilvēciņiem». Vēlāk gan V. Putins paziņoja, ka Krievija sev rezervē tiesības izmantot jebkādus līdzekļus savu pilsoņu aizsargāšanai Dienvidaustrumukrainā.
16. martā 97% Krimas iedzīvotāju tā sauktajā referendumā atbalstīja teritorijas pievienošanu Krievijai. Jau nākamajā dienā V. Putins svinīgā ceremonijā Maskavā parakstīja likumu par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā. ES un ASV, atbildot uz Krimas aneksiju, ieviesa sankcijas pret atsevišķām Krievijas un Krimas amatpersonām.
Aprīļa sākumā promaskaviskie protestētāji ieņēma reģionālo valdību ēkas Ukrainas austrumu pilsētās Doņeckā un Luhanskā. Vēlāk šajās un vēl vairākās Austrumukrainas pilsētās parādījās «zaļie cilvēciņi». Kijeva sāka «pretterorisma operāciju» Austrumukrainā, ukraiņu karavīri ir tik slikti sagatavoti un ekipēti, ka nespēja gūt panākumus pār bruņotajiem separātistiem, kuri maija sākumā Doņeckā un Luhanskā izveido «tautas republikas».
Pamieru neievēro
Jūnija beigās Ukrainas nesen ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Petro Porošenko parakstīja asociācijas līgumu ar ES. Viņš ir paziņojis, ka Ukrainas mērķis ir kļūt par ES dalībvalsti, bet šonedēļ vizītes laikā Polijā neizslēdza iespēju sarīkot referendumu par valsts pievienošanos NATO, pret ko kategoriski iebilst Krievija.
17. jūlijā virs separātistu kontrolētā Graboves ciemata tika notriekta aviokompānijas Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem, pārsvarā rietumvalstu pilsoņiem. Pēc traģēdijas ES un ASV pret Krieviju noteica ekonomiskās sankcijas, kas skar finanšu, enerģētikas un militāro sektoru. To rezultātā kopš gada sākuma Krievijas rubļa vērtība ir samazinājusies par 40%, un rubļa kursa noturēšanai Centrālā banka ir iztērējusi jau 87 miljardus dolāru (70,8 miljardi eiro).
Lai arī 5. septembrī Minskā parakstīts pamiers, Austrumukrainā turpinās sadursmes starp Kijevas spēkiem un promaskaviskajiem kaujiniekiem. Kijeva un NATO regulāri ziņo par Krievijas bruņutehnikas kolonnām, kas šķērso separātistu kontrolēto Ukrainas austrumu robežu.
ANO ziņo, ka kopš aprīļa kaujās Austrumukrainā nogalināti vismaz 4707, savukārt ievainoti vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku. Vismaz 1357 krituši pamiera laikā. Konflikta skartos rajonus pametuši vairāk nekā 640 tūkstošu civiliedzīvotāju.