Bruņoti aktīvisti ieņēmuši valsts institūciju ēkas arī citās Ukrainas austrumu pilsētās - Kramatorskā, Družkivkā, Jenakijevē un Mariupolē. Jau ilgāk nekā nedēļu ieņemta arī Doņeckas administrācijas ēka. Svētdien ziņots par vardarbīgām sadursmēm Harkovā starp Ukrainas valdības atbalstītājiem un prokrieviski noskaņotiem demonstrantiem.
Protestētāji paziņojuši, ka vēlas atdalīties no Kijevas varas. «Mēs gribam izveidot tautas republiku, īstu, vienu Doņeckā, vienu Luhanskā. Vēlamies, lai ļaudis dienvidaustrumos paši varētu izlemt, ko vēlas. Mēs vēlamies referendumu,» Reuters sacīja kāds bruņots aktīvists Slovjanskā. «Mēs gribam pievienoties Krievijai. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Krievija mums palīdzētu,» sacīja kāds cits aktīvists, vārdā Aleksandrs, piebilstot, ka viņam neesot bail mirt «brīvības vārdā».
Kijeva un rietumvalstis situācijas saasinājumā vaino Krieviju. Ukrainas valdība pārmet Krievijai agresivitātes izrādīšanu. ASV paziņojušas, ka nemieri un vardarbība Ukrainas austrumos ir «rūpīgi plānota Krievijas kampaņa» ar mērķi iedragāt Kijevas varu.
Krievija pārmetumus noraidījusi. Tās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka nemieri austrumu pilsētās «demonstrē Kijevas valdības nespēju uzņemties atbildību par valsts likteni», citēja raidsabiedrība BBC.
Maskava vēl pirms Ukrainas pretterorisma operācijas sākuma brīdināja, ka spēka pielietošana draud izjaukt nākamajā nedēļā paredzētās Ukrainas krīzes sarunas, kurās līdz ar Krieviju piedalītos arī Ukrainas, ASV un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji.
Aktīvisti, kas nedēļas nogalē sagrābuši valdības ēkas Ukrainas austrumu pilsētās, ir labi bruņoti, turklāt uz to kamuflāžas formas tērpiem nav atpazīšanas zīmju. Eksperti brīdinājuši, ka situācija atgādinot agrāk Krimā pieredzēto. Pirms Krimas aneksijas Krievija iesūtīja pussalā savus spēkus, apgalvojot, ka tas nepieciešams teritorijas krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvībai.
Bažas par notikumiem Ukrainas austrumos satraukušas arī NATO. «Tas, ka no jauna uzradušies vīri ar specializētiem Krievijas ieročiem un identiskiem formas tērpiem bez atpazīšanās zīmēm, kādus pirms tam nēsāja krievu spēki Krievijas nelegālās un neleģitīmās Krimas ieņemšanas laikā, ir satraucošs pavērsiens,» raidsabiedrība CNN citēja NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, kurš brīdināja, ka Krievija draud ieslīgt starptautiskā izolācijā.
Eksperti norādījuši, ka krīze Ukrainā draud novest pie «gāzes kara», izsaucot Krievijas dabasgāzes piegāžu traucējumus klientiem Eiropā. Maskava jau brīdinājusi, ka varētu pārtraukt gāzes piegādi Ukrainai, kas ir kā tranzītceļš uz citām Eiropas valstīm.