Tāds nu viņš ir - neatlaidīgs un tik spītīgs, ka pat liktenis reizēm piekāpjas viņa priekšā. Apmāts ar uzvarām, neiedomājami mērķtiecīgs, un tagad nu jau vairāk nekā gadu viņš ir Latvijas futbola izlases galvenais treneris. Turklāt visas viņam piemītošās īpašības futbola laukumā ir reti lipīgas. Pirms gaidāmā Euro 2016 kvalifikācijas starta sarkanbaltsarkanajiem dots uzdevums cīnīties par iekļūšanu finālturnīrā. Vairākums līdzjutēju un žurnālistu ir vienisprātis, ka šāds mērķis ir vismaz mazliet utopisks. Pahars teic - tas ir reāli. Tā tas arī ir. Tāpat kā reāli ir tas, ka A grupā uzvarēs, piemēram, Čehija, nevis Nīderlande vai Turcija. Maz ticams, bet reāli tas ir.
Vai viņš tikai saka, ka tic Latvijas izlases iespējām kvalificēties Euro 2016? Nē, viņš patiešām tic. Vai Latvijas izlases futbolisti viņam tic? Nav ne mazāko šaubu. Vai tā būs traģēdija, ja tik sarežģītā grupā, kādu izloze mūsu izlasei piespēlējusi, Latvija paliks 4. vietā? Nē, tas būs lielisks panākums, ņemot vērā objektīvos apstākļus. Un gan Pahars, gan paši futbolisti to apzinās, taču tas neliedz tēmēt augstāk. Lai! Bet līdzjutējiem jāpatur prātā, ka cerības ir ļoti mazas. Par to pat nav vērts domāt. Vismaz līdz nākamā gada pavasarim.