Finanšu ministrs varētu justies drošāk, ja koalīcijā valdītu savstarpējā uzticība un partneri par visu būtu vienojušies, bet tā tas nav. Agrāko gadu pieredze rāda, ka šādos gadījumos premjers raugās pēc atbalsta opozīcijā. Opozīcijas partijām budžeta izskatīšanas gaitā varētu būt liela loma, jo kā Zaļo un Zemnieku savienība, tā Saskaņas centrs var gan bloķēties ar kādu valdības partiju un nobalsot vienu vai otru iniciatīvu pretēji Finanšu ministrijas pozīcijai, tiklab atbalstīt premjera partiju Vienotība, ja tā nevar vienoties ar kādu partneri. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja - var izveidoties situācija, kad ZZS arī nobalsojot par budžetu, taču tas notiek tad, ja koalīcija atbalsta kādu no partijai būtiskiem priekšlikumiem. ZZS iesniegs ne tikai ierosinājumus veselības un sociālo jautājumu blokā, par ceļu fondu, bet prasīs arī pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju starp valsti un pašvaldībām, kuras tagad saņem 80%. Latvijas Pašvaldību savienība prasīja paredzēt vismaz 82%.
Tā kā valdība neatbalstīja pašvaldību prasības, LPS neparakstīja abu pušu vienošanās un domstarpību protokolu. Valdībai ir jāiesniedz Saeimā valsts budžeta projekts, kuram pievienots parakstīts valdības un LPS protokols. A. Vilks skaidroja, ka šis protokols ir tikai kā labas gribas žests, bet tas, ka zem tā nav LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa paraksta, neliedzot pieņemt budžetu. 2009. gadā, kad bija līdzīga situācija, sarunas ar pašvaldībām valdība turpināja, šogad nav iecerēts to darīt. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka LPS vadītājs ir pakļāvies politiskajam spiedienam -ja valdība atbalstītu LPS priekšlikumu, tad ieguvēja būtu Rīga, Ventspils un Pierīgas pašvaldības.
A. Vilks paredz, ka pašvaldību ieņēmumi nākamajā gadā būs vēl lielāki, nekā prognozēts. Viņš pieļāva, ka valdības partijas varētu atbalstīt arī kādu opozīcijas iniciatīvu. Taču nevarēšot pieļaut valsts budžeta deficīta palielināšanu, kas tagad ir 0,9% no iekšzemes kopprodukta, jo tādā gadījumā sadārdzinātos valsts ārējais parāds. «Eiropas Komisija sodīs valstis, kas pārkāpj fiskālo disciplīnu, un var «nostopēt» Eiropas fondus,» teica ministrs. Viņš uzskata, ka arī par uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu, var atrast kompromisu, to meklējot kvotu noteikšanā. Taču būtu vēlams piesaistīt investorus, kas iegulda uzņēmējdarbībā, teica A. Vilks.
Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis apstiprināja, ka finanšu ministra minētie riski pastāv, jo par Nacionālajai apvienībai būtisko uzturēšanās atļauju jautājumu nav panākta vienošanās. Nevarot izslēgt arī iepriekš neparedzētus balsojumus, kad «kaut kas tiek nobalsots papildus». Apvienība apzinās, ka termiņuzturēšanās atļauju pilnīgu atcelšanu tā nepanāks, taču tas nav tik nenozīmīgs jautājums, kā tiek pasniegts. «Uzturēšanās atļauju bizness ved valsts ekonomiku nepareizā virzienā,» teica E. Cilinskis.
Valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru, kā arī pavadošos likumprojektus ceturtdien Saeima paredzējusi nodot komisijām. Pēc divām nedēļām 17. oktobrī paredzēta tā izskatīšana 1. lasījumā, bet galīgajā lasījumā iecerēts valsts budžetu pieņemt 6. novembrī.