Pamatīgi cietušas visas šī rajona mājas, bet sevišķi postošs plūdu ūdens izrādījies pašām vecākajām mājām no koka. Neaptverami šķiet tas, ka ūdenslīmenis sniedzies krietni vien pāri pirmajam stāvam. Tas arī izskaidro, kāpēc vietējie iedzīvotāji cietuši gana lielus materiālos zaudējumus. Ap mājām redzamas ar upes duļķēm klātas mēbeles, netīri veļas kunkuļi, drazu kaudzes un lipīgi dubļi.
Neredzēti plūdi
Sešdesmit divus gadus veco Annu Belecku, kura nopostītajā rajonā pie upes dzīvo vairāk nekā 30 gadu, kopš tikusi uzcelta divstāvīgā privātmāja, pavada divi ugunsdzēsēji. Jauneklīgie puiši no 40 kilometru attālās Klimontovas cīnījušies ar plūdiem Sandomežā gan maijā, gan arī jūnijā, kad ūdens pārvarējis krasta dambjus atkārtoti. Anna parāda savu māju Povisles ielā 40. Pirmā stāva grīda, kas no zemes virsmas atrodas aptuveni četru metru augstumā, klāta ar slapju dubļu kārtu. Gaiss šķiet tik mitrs kā pirtī. Annas dēls ar draugiem vienā no telpām mazgā grīdu. Patlaban, pēc sievietes domām, neesot iespējams aprēķināt zaudējumus - cietušas ne vien dažādas lietas, bet arī pati māja - sienas, pamati, apmetums. Neesot zināms arī, vai lielo mitrumu un dubļus būs izturējuši augļu koki un ogulāji, kas, uz ilgu laiku nonākot ūdenī, var aiziet bojā. Maijā tā saucamais plūdu pirmais vilnis ildzis piecas dienas, bet otrais atnācis pirms septiņām dienām. Arī pēdējie plūdi bijuši gana postoši, jo ūdenslīmenis bijis gandrīz tikpat augsts kā maijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirmajā «vilnī» gājuši bojā trīs Povisles ielas iemītnieki. Pavisam plūdos Sandomežā dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki, paskaidro ugunsdzēsēji.
Noplūdinātais iecirknis
Polija pēdējās nedēļās kopš aviokatastrofā pie Smoļen-skas bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska nāves dzīvojusi faktiski tikai divu notikumu iespaidā - mēģinot saprast notikušās traģēdijas apmērus (gāja bojā 96 cilvēki - politiskā un militārā elite) un gaidot valsts galvas ārkārtas vēlēšanas 20. jūnijā, kā arī enerģiski cīnoties ar plūdiem. Lai gan brīžam tika pausts viedoklis, ka valstī varētu tikt izsludināts ārkārtas stāvoklis, lai labāk varētu mobilizēties cīņai ar dabas stihiju, valdība no šādas rīcības atturējās. To izdarot, nāktos atlikt vēlēšanas. Lai gan valstī, arī Nadbžežes rajonā, pašlaik daudzi vēlēšanu iecirkņi ir plūdu sapostīti un balsošana tajos nevarēs notikt, vietējie iedzīvotāji ir gatavi mērot ceļu uz citu iecirkni, piemēram, otrpus Vislai, kur uz prāva pakalna atrodas 1227.gadā pilsētas tiesības ieguvušās Sandomežas vecākā vēsturiskā daļa. Tā darīšot arī Anna, taču, kuru prezidenta kandidātu no desmit kandidātiem viņa izvēlēšoties, viņa Dienai neatklāj. «Mums ir brīvas vēlēšanas un tiesības uz aizklātu balsojumu,» smaidot piebilst Povisles ielas iedzīvotāja.
Uz kompensācijām necer
Bez garajiem zvejnieku zābakiem, saglabājot sausas kājas, cietušajā rajonā pārvietoties nav iespējams. Redzami vairāki vīri, kas velk aiz sevis striķī piesietu laivu. Beidzamajās dienās tas bijis galvenais transporta līdzeklis. Vietumis ūdens nokrities vairāk, tādēļ tur ļaudis jau ķērušies pie sanesto netīrumu novākšanas. Gaisā jūtams visai nepatīkams smārds, acīmredzot applūdusi kanalizācija. Cietis arī dzeramais ūdens. Karstumā novilcis kreklu, pa ūdeni brien apsardzes firmas darbinieks Veslavs Serženga. Arī viņš uzskata, ka katrai šī rajona mājsaimniecībai radīti lieli zaudējumi.
Uz Dienas jautājumu, vai cer uz kompensācijām, Veslavs atbild noliedzoši. Visticamāk, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, neesot pārliecības, vai valdība spēs sniegt gana lielu palīdzību visiem plūdos cietušajiem.
Polijas premjers Donalds Tusks paziņojis, ka šī ir bijusi lielākā nacionālā katastrofa, kurai nav bijis līdzīgas pēdējos 160 gados. Tā nodarījusi 2,5 miljardus eiro lielus zaudējumus, gājuši bojā vismaz 25 cilvēki.