Latvijā krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visvairāk skatītais ir Pirmais Baltijas kanāls (PBK), bet citur pozīcijas nostiprina tā ideoloģiskais līdzinieks - Kremlim draudzīgais Russia Today, raidot ne vien angļu, bet nu jau arī spāņu, vācu un pat arābu valodā. ES dalībvalstu amatpersonas, arvien vairāk apzinoties informatīvā kara potenciālās sekas, jau vairākus mēnešus «karstu» uztur jautājumu - kā panākt, lai iedzīvotāji savos televizoru ekrānos varētu iegūt objektīvu informāciju par ģeopolitiskajiem notikumiem.
Vairogs - objektīvas ziņas
Informācijas sabiedrības stiprināšana pasludināta par vienu no prioritātēm Latvijas prezidentūrā ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē, un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) atklāj, ka šajā laikā sāks pārskatīt novecojušo ES mediju nozares regulējumu. Tas pašlaik Eiropai sasien rokas lēmumos saistībā ar propagandas ierobežošanu. Šonedēļ pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministrijas valsts ministru ES lietās Mihaelu Rotu E. Rinkēvičs norādīja: «Esam vienisprātis, ka ES ir jāinvestē vairāk nevis pretpropagandā, bet precīzas informācijas krievu valodā izplatīšanā gan ES dalībvalstīs, gan strādājot ar Krievijas sabiedrību. Ir jādara viss, lai būtu precīza un korekta informācija.» Arī izdevuma The Economist redaktors, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lukass portālam EuropeanVoice sacījis: «Rietumvalstīm ir jāmeklē iespējas, kā atbildēt uz autoritatīvo valstu medijos izplatīto melīgo informāciju laikā, kad Vladimira Putina vadītā Krievija ar panākumiem ir atsākusi izmantot informatīvā kara metodes.»
E. Rinkēvičs Dienai skaidro: «Latvija un Igaunija ir nopietnāku risku priekšā, jo šeit ir lielāka krievvalodīgo kopiena. Taču Krievijas īstenotais informatīvais karš skar arī citas dalībvalstis, un jau puse no visām atbalsta līdzekļu piešķiršanu, lai veidotu vienotu Eiropas televīzijas (TV) kanālu, kurā būtu gan izklaide, gan ziņu raidījumi ar faktiem. Jāpanāk, lai par ideju iestātos visas 28 valstis, un tad varēs dot uzdevumu Eiropas Komisijai to īstenot.» Rinkēvičs atzinīgi vērtē Rīgā izveidoto NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kam jāstiprina alianses spējas, taču norāda - uzlabojumi nebūšot manāmi uzreiz. Tikmēr Kremļa tēlu spodrinoši sižeti turpina «rullēt» Latvijas iedzīvotāju zilajos ekrānos, ietekmējot sabiedrisko domu. Šajā informatīvajā karā Latvija pašlaik aizsargājas divos veidos: gan ar pātagu, gan burkānu - otrais gan paredzēts skatītājiem, ne kanālu vadībai. Proti, sabiedriskajai televīzijai šā gada četriem mēnešiem tika piešķirts pusmiljons eiro satura veidošanai krievu valodā. Rezultātā Latvijas Televīzijas (LTV) septītajā kanālā tapa četri analītiski raidījumi, kas ar reitingiem gan vēl nevar lepoties, taču LTV vadība to pamato ar «ieskrējiena» posmu, kad auditorija tos vēl tikai atklāj.
Sodus apstrīd
Savukārt «pātaga» ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitorings, un zem tā cirtiena šogad tikuši jau vairāki krievu valodā raidoši TV kanāli. NEPLP sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš gan uzsver: «Mūsu primārais uzdevums nav sodīt, bet gādāt, lai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos pārraidītais saturs atbilstu likumam.» Pavasarī uz trim mēnešiem padome ierobežoja Rossija RTR retranslāciju, savukārt PBK vadībai divas reizes piemērots maksimālais - 3600 eiro - sods par vienpusēju Ukrainas konflikta atspoguļojumu ziņu raidījumā Laiks. A. Ķēniņš atklāj, ka kanāla vadība to apstrīdējusi un tāpēc nākamgad gaidāmas tiesvedības. PBK pārstāve Ginta Krivma sarunā ar Dienu min argumentus, kāpēc šo kanālu būtu nepareizi uzskatīt par Kremļa propagandas ruporu: «Ir divi raidījumi, kuros atspoguļoti atšķirīgi skatpunkti [uz ģeopolitiskajiem notikumiem]. Eiropeiskais redzams Lionā Francijā veidotajā programmā Euronews, kura ziņu izlaidumus PBK pārraida divas reizes dienā - no rīta un vakarā. Krievijas skatījums uz notikumiem Krievijā un pasaulē redzams ziņu raidījumā Laiks. Savukārt Latvijā tapušas ziņas krievu valodā par Latvijas notikumiem - raidījumā Latvijas laiks.» G. Krivma arī neizprot, kāpēc valdība novirzījusi pusmiljonu jaunu raidījumu veidošanai sabiedriskajā kanālā, nevis izmanto šīs platformas iespējas sniegt daudzpusīgu informāciju krievvalodīgajai auditorijai.
Tikmēr A. Ķēniņš norāda: «Tiesāties nebaidāmies, jo iepriekš 98% gadījumu mūsu lēmumi atzīti par pamatotiem. Ierosināto administratīvo lietu varētu būt vairāk, taču monitoringa centram trūkst kapacitātes. Pašlaik strādā trīs monitorētāji un viens jurists, kas ir pārāk maz. Lūdzām izveidot jaunas štata vietas, taču naudu tam neatrod. Šķēršļus lika arī tas, ka likums ļauj monitorēt vien Latvijā reģistrētus kanālus, taču visvairāk pārkāpumu varētu būt tieši retranslētajos.» Nesen gan padomei piešķirtas tiesības pašai veikt ierakstus. Tāpēc arī bijis iespējams pieņemt sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto lēmumu uz laiku apturēt Rossija RTR retranslāciju.