Taču patiesu interesi un izpratni par mākslu tad negaidiet. Tādēļ nekavēsimies, jo par bērnu gaumi un ieradumiem varam parūpēties jau tagad, kamēr veidojas viņu pasaules uztvere. Starp citu, tas var būt arī interesants izzināšanas un ģimenisks laika pavadīšanas process, jo ne jau visi pieaugušie orientējas mākslā. Un tas nav nekas slikts. Paši muļķīgākie jautājumi, kurus bieži baidāmies uzdot, ir tie labākie, bet galvenais ir sajūta, kura rodas, veroties kādā mākslas darbā.
Pirmajam iespaidam ir milzīga nozīme, tādēļ, ejot uz muzeju PIRMO reizi, jāparūpējas, lai bērnam būtu interesanti. Ja jums ir bijusi slikta pieredze muzejos, kad bijāt bērns, paturiet savas domas pie sevis un izanalizējiet, kāpēc tā notika, jo pat vissīkākais vārds, kas pateikts ar domu «garlaicīgi», var aizķerties bērnu dzirdīgajās ausīs. Tāpat neaizraujieties ar stāstiem par to, ko redzēsiet, apmeklējot izstādi, - atļaujiet bērniem pašiem būt atklājējiem! Savukārt izstādes apskates laikā uzmanīgi sekojiet, kam uzmanību pievērš bērns, nevis tam, ko būtu vērts redzēt. Neapstādiniet bērnu pie Purvīša gleznas, ja viņš telpas galā ieraudzījis kādu maznozīmīgāku, taču saistošāku darbu! Galvenais ir radīt bērnos patīkamu un nepiespiestu atmosfēru.