Ziemassvētku ideja
Tas bija 23. decembris, kad Zane Bojāre, aizbraukusi ciemos pie draudzenes Solvitas Kostjukovas, izstāstīja viņai savu ideju par uzņēmējdarbību. «Mana mamma jau labu laiku ir pensijā. Savulaik viņa auda. Skatījos uz viņu un domāju - būtu jauki, ja mammai arī tagad atrastos, ko darīt, citādi socializējas tikai veikalā un bibliotēkā,» stāsta Zane. Bet prātā zibējis arī - ko lietderīgu varētu pasākt ar tām drēbēm, kuras vairs nevalkā? Nevar taču mest laukā katru apģērba gabalu, kam radies mazs caurumiņš! Kā nodarbināt cilvēkus pēc pensijas vecuma sasniegšanas un radoši pārstrādāt drēbes? «Ideju jau katram pietiek, taču ne vienmēr atrodas darītāji. Stāstu to visu Solvitai, un viņa mudina: «Darām!»»
Meitenes uzrakstījušas pieteikumu projektu konkursu programmai Brigāde, drīz vien saņēmušas apstiprinājumu un arīdzan finansiālu atbalstu sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai. «Ir radošā un ir sociālā uzņēmējdarbība. Konkursa prasība bija apvienot abas komponentes, lai tas būtu ar mākslu, kultūru, radošām lietām saistīts bizness, kas nes arī sociālu labumu sabiedrībai, Latvijai.» Jau pavasarī Zane un Solvita Āgenskalnā atvērušas aušanas studiju Lude, kur seniori aicināti apgūt aušanu, darināt paklājiņus, saturīgi pavadīt laiku ne tikai ar vienaudžiem, bet arī ar maziem bērniem un trīsdesmitgadniekiem, turklāt nopelnīt papildu naudiņu. Kāpēc Lude? «Tas ir saīsinājums no vārdiem «lupatu» un «deķis,»» paskaidro Zane.
Stelles no Zviedrijas
Zanei un Solvitai bizness bija jāuzsāk ātri. Meitenes paralēli meklējušas telpas, aprīkojumu, uzrunājušas seniorus. Izrādās, vecākā gadagājuma ļaudis nav tik viegli pierunāt. «Pašas esam jaunas, aktīvas. Mums, lai pieņemtu lēmumu mesties jaunā lietā, pietiek ar pāris stundām. Bet dzīvē sasniedzot zināmu vecumu, apjaušot pieredzes bagāžu, kas aiz muguras, lēmumus tik ātri nepieņem,» secinājušas jaunās uzņēmējas. Nācies likt lietā pārliecināšanu: šī taču ir lieliska iespēja komunikācijai ārpus mājas un papildu līdzekļu pelnīšanai! Pieteikušās četras dāmas, tiesa, vasarā aktīvi darbojas pagaidām divas.
Otrs lielākais uzdevums bijis sagādāt stelles un izejmateriālus. «Domājām - daudzās mājās ir neizmantotas stelles, bet izrādījās - Latvijā tās visbiežāk ir milzīga izmēra, aizņem lielu platību. Sapratām, ka tādas nevaram atļauties, jo tad būs vajadzīgas lielas telpas. Meklējām mazās, zviedru ražojuma. Divas nopirkām caur sludinājumiem, bet pašas mazākās mums uzdāvināja! Gājām uz labdarības veikaliņu Hopen, taujājām, vai viņi stelles nevarētu atvest no Zviedrijas. Atveda. Un, kad gribējām norēķināties, mums atbildēja: «Meitenes, jūs tik labu lietu darāt, mēs tās jums dāvinām!» Tā tikām pie mūsu visvismīļākākajām stellītēm. Kad tās atpakojām, izrādījās, ka ietītas 70. un 80 gadu avīzēs! Šīs stelles Ludi 30 gadu bija gaidījušas!» prieks iemirdzas Zanes acīs.
Uz pareizā viļņa
Procesā meitenes atklājušas arī kādu neizmantotu resursu - tekstila atgriezumus, ko daudzas ražotnes met ārā kā nevajadzīgus. «Laikam esam uz pareizā viļņa! Re, lielajos maisos ir apakšveļas fabrikas Rosme atgriezumi. Sapratām - mēs ar tiem varam ko pasākt! Bet mūsu pirmais lielais atbalstītājs bija labdarības veikals Otrā elpa ar ziedotajiem T krekliem. Arī viņiem tas ir izdevīgi - veikalā tirgo labās drēbes, bet novalkātās parasti ziedo patversmēm vai izmet. Viņi bija priecīgi, ka uzradāmies mēs,» stāsta Zane. Ideju praktiski atbalstījis arī zīmols Zib - visi tekstila atgriezumi noder lupatu deķu aušanai. «Sensenos laikos katrā sētā bija stelles, un visas savalkātās drēbes plēsa strēmelītēs un auda deķus, ko izmantoja uz klona grīdas vai zirdziņu apsegšanai. Te patiesībā atspoguļojas mūsu vecmāmiņu zaļā domāšana. Bet mēs šiem deķiem gribam piešķirt mazliet modernāku piešprici - Ludē darbojas dizaineres Lilita Bauģe un Daina Gāga, kuras konsultē, kā deķu dizainu padarīt iederīgāku mūsdienu interjerā.» Lilita Bauģe stāsta: «Par paraugu ņēmām viena novada tautiskos brunčus - krāsas nav oriģinālās, bet paklājā ielikām vienu ritmu.» Jau četri koši deķi Ludē ir tapuši - pagaidām tie ir prototipi un seniorēm vēl pilnveidojamas aušanas prasmes, taču process nu uzņem apgriezienus.
Meklējam papildspēkus!
Regīna Besere savulaik bijusi ierēdne - kādreiz adījusi un šuvusi, aust gan nav pratusi. «Aizejot pensijā, man nebija konkrēta plāna, ko darīšu. Gribējās iemācīties ko jaunu, un šī ideja man šķita ļoti interesanta - kāpēc nepamēģināt? Piepelnīšanās nebija galvenais motīvs. Svarīgākais - atkal būt cilvēkos, jo, aizejot pensijā, cilvēku loks, ar kuriem kontaktēties, jūtami sašaurinās,» atzīst Regīnas kundze. Kā veicās apmācībās? «Viss notika pakāpeniski - nebija trijās dienās viss jāapgūst, tad jāsēžas pie stellēm un jādara. Visu apguvu pamazām, varēju nesteidzoties uzdot jautājumus. Ko nesapratu, to paskaidroja.» Zane Bojāre turpina: «Apmācībām esam piesaistījušas eksperti Āriju Vītoliņu ar 30 gadu audējas pieredzi. Iemācīties var ātri. Kad seniores tika līdz aušanai, viņām acis pat sāka mirdzēt! Dāmas ir malači, viņas ir akurātas, gatavas apgūt arī sarežģītākus rakstus.»
Biruta Kostjukova savulaik bijusi bērnudārza audzinātāja, Ludē viņa ir steļļu iekārtotāja: «Pati esmu uzaugusi, spēlējoties zem stellēm - mana vecmāmiņa auda. Šī ideja man šķiet perspektīva. Te var nākt tie, kas jūtas vientuļi, un radoši realizēties. Galvenais taču -pensijā nesēdēt tikai pie televizora!»
Rudenī Lude grasās paplašināties. Zane un Solvita cer kopumā piesaistīt un pastāvīgi nodarbināt desmit seniorus. «Meklējam papildspēkus! Labprāt pieņemam cilvēkus bez priekšzināšanām - apmācīsim! Lupatu deķu aušana ir samērā vienkārša, to var apgūt jebkurš. Bet aicināti ciemos arī brīvprātīgie seniori - varēs socializēties, palīdzēt sagatavot aušanai izejmateriālus. Uzcienāsim arī ar tēju!» aicina Zane un Solvita.