Šādai iespējamai problēmai gatavojas Rundāles novads ar centru Pilsrundālē, kur šī gada maijā tika demontēts Hipotēku bankas bankomāts - vienīgais visā novadā. Lai gan visos trīs novada centra veikalos iespējams norēķināties ar bankas karti un daži no Dienas aptaujātajiem pilsrundāliešiem atzīst, ka pārsvarā lieto elektroniskos norēķinus, citi uzrunātie uzskata, ka bankomāta demontāža ir liels zaudējums, kas vietējiem sagādā daudz neērtību.
Vajag pašiem un tūristiem
«Man tas nav aktuāli, bet es pieļauju, ka citiem vietējiem iedzīvotājiem gan,» par bankomāta nepieciešamību saka gados jaunā Rundāles pils gide Elīna. Viņa uzskata, ka bankomāts «vajadzīgs jebkurā gadījumā», jo ne visi cilvēki, kas šeit dzīvo, var jebkurā brīdī aizbraukt uz 14 km attālo Bausku, kur, kā noskaidroja Diena, skaidru naudu izņem visi aptaujātie iedzīvotāji. Viņa uzskata, ka netālu no pils izvietotā bankomāta demontāža ir zaudējums reģionam kopumā, jo šādu ērtību trūkums neļauj tūristiem šeit pilnībā «atstāt savu naudu». Lai gan daudziem pils apmeklētājiem problēmu lielā mērā varētu atrisināt eiro ieviešana, vietējiem bankomāts ir vajadzīgs, uzskata gide.
«Bez bankomāta klājas grūti,» saka veikala Pilsrundāle pārdevēja Rasma, kuras darbavietas telpās tas bija izvietots. To vēl tagad bieži meklējot tūristi, un pārdevējām šķiet, ka informatīvajos bukletos joprojām varētu būt saglabājusies novecojusī informācija par iespēju izņemt skaidru naudu. «Skaidras naudas viņiem nav, un viņi dodas prom. Pilī jau var norēķināties ar karti, bet ir jau arī citas vietas, kur vajag skaidru naudu,» par šī brīža situāciju saka Rasma. Bankomātu aktīvi izmantojuši gan vietējie, gan tūristi, savu algu tajā regulāri izņēmuši arī Rundāles pils darbinieki.
Kopš bankomāta demontēšanas veikalā ieviests skaidras naudas saņemšanas pakalpojums, taču ar pieprasītāko no bankām - Swedbank - līguma neesot. Veikalā nelielas skaidras naudas summas no sava konta pašlaik iespējams izņemt DNB, Nordea, Citadele un SEB bankas klientiem. Vietējie par pakalpojumu esot informēti, tomēr daudziem no interesentiem esot tieši Swedbank norēķinu konts. Pārdevējas, kas veikalā katru dienu ierodas no Bauskas, bažījas, ka ziemā šāda pakalpojuma pilnvērtīga nodrošināšana varētu būt grūta nelielā skaidras naudas daudzuma dēļ.
«Kā var pārdot banku, bet nepārdot bankomātu tīklu,» Hipotēku bankas daļu pārdošanu neizprot Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Diena jau iepriekš rakstīja, ka pašvaldības vadītājs vēl pirms gaidāmās bankomāta demontāžas bija apņēmības pilns meklēt citu banku, kas ienāktu Hipotēku bankas vietā, taču tagad atzīst, ka tas nav izdevies. Priekšsēdētājs skaidro, ka apzināti arī veikali, kas varētu nodrošināt skaidras naudas izņemšanu, taču to īpašnieki bieži ir izvairīgi, baidoties palikt situācijas ķīlnieku lomā.
Vaicāts, ko domā par Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzsvērto nepieciešamību pāriet uz elektroniskiem norēķiniem, A. Okmanis atklāj, ka elektronisko norēķinu tīkls novadā jau darbojas un tajā ikviens var samaksāt gan komunālos maksājumus, gan dažādus nodokļus. Taču esot «jāsaprot, ka ir liela daļa cilvēku, kas nekad to nedarīs, un ne vienmēr tie ir tieši pensionāri. Skaidras naudas darījumi neizzudīs nekad».
Tīklu nenopērk
Bankomātu demontēšana ir daļa no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas procesa, kas ir turpinājums valdības 2009. gada lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.
«Bankas komercdaļas pārdošanas procesā, ko īstenoja valdības piesaistītais konsultants SEB Enskilda, potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts iegādāties arī Hipotēku bankas bankomātu tīklu, taču tiem nebija intereses to iegūt savā īpašumā,» pārdošanas procesa detaļas skaidro Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Tā kā bankomātu tīklu neizdevās pārdot, ierīces šovasar tika pakāpeniski atslēgtas un demontētas. Līdzīgi atbild arī pircēji - Swedbank: «Hipotēku bankas bankomāti netika iegādāti gan tehniskās nesavietojamības dēļ, gan tādēļ, ka mūsu tīkls jau tobrīd bija vairākas reizes lielāks,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.
Paredz garas rindas
«Iemesls, kāpēc ne visur un ne vienmēr var uzlikt bankomātu, ir vienkāršs - pakalpojuma cena ir zemāka nekā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas,» saka Ģ. Bērziņš no Swedbank. Viņš uzver, ka bankomāti bankām izmaksā dārgi, jo gan pats automāts, gan vietas noma, elektrība, sakaru pakalpojumi un regulāra inkasācija ir maksas pakalpojumi. «Bankas izvieto bankomātus tur, kur tie dod maksimālu ērtību klientiem - kur tie ir visvairāk pieprasīti,» skaidro Ģ. Bērziņš. Viņš norāda, ka pēdējos gados aktīvi strādājošās bankas savus bankomātu tīklus tikai paplašinājušas, taču pašreiz esot sasniegts bankomātu skaita «vēsturiskais maksimums», jo skaidra nauda «pakāpeniski izzūd». Bankas skatījumā bankomātu pieejamība Latvijā ir ļoti augsta - uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvijā ir 587 bankomāti, kamēr Lietuvā 405, bet Zviedrijā - 378. Banku tīklu paplašināšanās notiekot arī katrreiz, kad kāds tirgus dalībnieks izbeidz darbību, - pārējās bankas paplašinot tīklu, taču tikai vietās, kur ir pietiekams pieprasījums.
Reaģējot uz problēmām ar skaidras naudas apriti atsevišķos reģionos, no šī gada maija Swedbank izmēģinājuma režīmā nodrošinot arī iespēju karšu lietotājiem izņemt skaidru naudu tirdzniecības vietās. Patlaban Latvijā ir tikai piecas vietas, kurās to iespējams izdarīt, taču no septembra šī pakalpojuma pieejamība tiks izvērsta, sola Swedbank pārstāvji. 2012. gada jūlijā naudas izmaksas pakalpojums bija pieejams pavisam 762 tirdzniecības vietās piecu komercbanku klientiem.
Savukārt jautājumā par lielo skaidrās naudas apjomu, kas vairākos valsts apvidos paralēlo norēķinu laikā varētu rasties bankomātu neesamības dēļ, bankas pārstāvji iesaka laikus plānot pašvaldību rīcību. Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska norāda, ka naudas maiņa bez komisijas maksas komercbankās notiks vēl pusgadu pēc jaunās valūtas ieviešanas, tāpēc aicina iedzīvotājus ar skaidras naudas maiņu nesteigties. Savukārt pašvaldībām, kurās paredzams liels skaidras naudas pieplūdums, jau laikus jāsaskaņo sadarbība ar vietējām banku filiālēm. Bankas pārstāvji prognozē, ka eiro ieviešanas laikā naudas maiņas vietās veidosies ļoti lielas rindas. Igaunijā, kur sabiedrība e-pakalpojumus izmanto daudz aktīvāk nekā Latvijā, viena cilvēka gaidīšanas laiks rindā uz naudas maiņu bijis vidēji divarpus stundu.