Nosacīts mīnuss šādai studiju formai - daudz jāmācās patstāvīgi, lai gan Gunitai ar sevis disciplinēšanu problēmu neesot. Citiem studēt gribētājiem, iespējams, argumenti ir stipri līdzīgi, taču tikpat iespējams, ka daudziem ir visai miglains priekšstats, ko realitātē īsti nozīmē dažādie studiju veidi un formas - pilns, nepilns laiks, klātiene, neklātiene...
Nepilns laiks - mazāk
Komentējot, kāpēc nav izvēlējusies citu strādājošiem cilvēkiem ierastu studēšanas variantu, Gunita teic, ka studēt vakaros tomēr būtu sarežģītāk, jo tad sevi jādisciplinē ne vien mācīties, bet arī iet uz augstskolu, savukārt tālmācība viņu nesaista. «Man gribas to klātienes komunikāciju, gribu ar pasniedzēju diskutēt. Turklāt vēl viens ieguvums no studijām ir kontakti, draugi. To e-apmācība nedod,» viņa teic.
Piekrišana nepilna laika studijām pēdējos gados augstskolās gan mazinājusies, rāda IZM pārskati. 2007./2008. gadā no augstskolās uzņemtajiem studentiem 63% bija izvēlējušies pilna, bet 37% - nepilna laika studijas, bet 2010./2011. gadā šī proporcija jau bija 77% pret 23%. Augstskolu pārstāvji tam min dažādus iemeslus. «Interese par nepilna laika studijām samazinās visos studiju līmeņos,» stāsta LU Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis. Vienlaikus aug to studentu skaits, kas iestājas augstskolā uzreiz pēc vidusskolas, tātad - vēl nestrādā. Loģiski, ka bezdarba apstākļos viņi izvēlas pilna laika nodaļu. Cits motīvs - nepilna laika studijās nav budžeta vietu, te mācības ir tikai par maksu. Biznesa augstskolas Turība Studiju daļas biroja administrators Gints Burvis min vēl vienu iemeslu: nepilna laika studijas ir ilgākas, tāpēc, lai arī mācību maksa gadā ir zemāka, viss mācību periods kopumā tomēr izmaksā dārgāk. Arī Turībā nepilna laika studijas zaudē popularitāti, bet strauji aug interese par e-studijām. «Tās izvēlas cilvēki, kam nav laika nākt uz lekcijām pat vakaros, kā arī tie, kas strādā ārzemēs,» G. Burvis saka. Savukārt RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis pieļauj, ka nepilna laika studentu skaits krities arī tāpēc, ka strādājošie krīzes laikā baidījās riskēt ar darbu, tāpēc vēlmi studēt atlika malā. Tāpat tehniskās specialitātes apgūt nepilna laika studijās ir sarežģītāk.
Radošs piegājiens
Ir viegli saprast, ka studiju programmas Latvijas augstskolās tiek īstenotas divos Augstskolu likuma noteiktos veidos - pilna vai nepilna laika studijās. Studiju formas savukārt definē Izglītības likums - tās ir klātiene, neklātiene un tās paveids tālmācība. Šos veidus un formas var dažādi kombinēt, taču galvu krietni var sajaukt tas, ka augstskolas, kas savu studiju formas drīkst noteikt pašas, tās mēdz apzīmēt arī visnotaļ radoši, ar pašizdomātiem nosaukumiem, nereti piekabinot klāt arī «dienas» vai «vakara», stāsta Nacionālās izglītības iespēju datubāzes Niid.lv e-konsultante Indra Garā. «Jāskatās, kuras ir pilna, kuras - nepilna laika studijas, nepilna laika būs garākas. Klātiene vai neklātiene norāda, kāda ir kontaktstundu un individuālā darba attiecība, un neklātienē vairāk būs jāstudē patstāvīgi,» viņa saka un dod padomu studiju norisi tomēr precizēt konkrētajā augstskolā, jo zem viena nosaukuma dažādās skolās var slēpties atšķirīgas lietas. Puslīdz droši var vadīties pēc tā, ka pilna laika studijas vienmēr būs klātienē (pa dienu vai vakaros), bet nepilna laika studijās iespējama gan klātiene, gan neklātiene. Tāpat jāuzzina, vai mācības notiek tradicionāli - ar eksāmeniem divās sesijās - vai t. s. moduļu sistēmā, kad priekšmeti tiek apgūti blokos un eksāmeni jākārto ik pa pāris mēnešiem.
Plusi un mīnusi
Formula ir vienkārša: visas pilnā laika studiju formas ir atbilstošākas jauniešiem, kas vēl nestrādā, bet nepilna laika formas - tiem, kas strādā, rezumē I. Garā. Pilna laika studijās var pretendēt uz budžeta vietu, taču, lai to noturētu, būs grūtības piestrādāt, jo konkurence ir sīva. Nepilna laika studijas savukārt var iet kā pa celmiem, ja students neprot patstāvīgi mācīties, organizēt savu darbu, toties šīs studiju formas ir tik daudzveidīgas, ka ikviens var atrast sev piemērotāko. Jāpatur prātā arī tas, ka studiju kredītu var saņemt gan pilna, gan nepilna laika studenti (ja vien studiju programma ir akreditēta), bet studējošā kredītu - tikai pilna laika dienas nodaļā studējošie. Efektīvākais veids, kā iegūt zināšanas, laikam tomēr ir pilna laika studijas, jo tajās ir vairāk kontaktstundu, turklāt tās arvien vairāk tiek papildinātas ar e-studiju elementiem, atzīst augstskolas. Tiesa, daudzi studenti (arī pilna laika) ar patstāvīgu mācīšanos esot uz «jūs».