Neprasa atļauju
«Viņš neprasīja manu atļauju, neveica nekādas pārbaudes, vienkārši izkropļoja mani, it kā es būtu mēms dzīvnieks,» ziņu aģentūrai AP stāsta S. Rahimbajeva. Uzzinot par sievas nelaimi, Saodatas vīrs Ulmass viņu pametis, jo nevēlas dzīvot kopā ar neauglīgu sievu. «Tagad man nav cerību laist pasaulē bērnus, nav darba, nav nākotnes. Kaut es būtu nomirusi līdz ar Ibrohimu,» vēsta Saodata.
Līdzīgi stāsti ir arī citām uzbeku sievietēm, kas kļuvušas par sterilizācijas programmas upuriem. 26 gadus vecā Hidožata Muminova atceras, ka ārsti viņai ieteikuši ginekoloģisku operāciju cistas likvidēšanai. «Biju noraizējusies un piekritu operācijai. Pēc operācijas viņi man paziņoja, ka veikuši sterilizāciju. Es visu laiku raudāju,» laikrakstam The Sunday Times stāstīja H. Muminova.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijām ir aizdomas, ka līdzīgas manipulācijas veiktas ar tūkstošiem uzbeku sieviešu. Valdības mērķis ir mazināt iedzīvotāju skaita pieaugumu (Uzbekistānā pašlaik ir ap 28 miljoni iedzīvotāju). Tā kā pretapaugļošanās tablešu un prezervatīvu lietošana nav plaši izplatīta, par ieteicamo kontracepcijas metodi atzīta sterilizācija. Dažas sievietes pašas izvēlējušās šo risinājumu. «Tagad es jūtos atvieglota,» sarunā ar AP atzīst 31 gadu vecā trīs bērnu māte Halida Alimova, kas izvēlējusies sterilizāciju, jo viņas vīrs negrib lietot prezervatīvus.
Pavēle no pašas augšas
Taču cilvēktiesību aizstāvji raizējas, ka citos gadījumos sterilizācija tiek uzspiesta. AP vēsta par kādu sievieti Matlubu, kas bija spiesta veikt sterilizāciju, jo pretējā gadījumā viņa nevarētu dabūt darbu bērnudārzā. «Man nebija citas izvēles,» secina Matluba. Neoficiāli zināms, ka ārsti saņēmuši rīkojumu katru mēnesi sterilizēt vismaz divas sievietes, pretējā gadījumā viņiem draud sankcijas. «Pavēle ir nākusi no pašas augšas,» uzskata cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Najot vadītājs Haitbojs Jakubovs.
Uzbekistānas amatpersonas apgalvo, ka sterilizācija tiek veikta tikai ar pacientu piekrišanu. Tomēr piespiedu sterilizācija nav nekāds jaunums, jo šādas operācijas veiktas arī Ķīnā, agrāk līdzīgas programmas pret «nepilnvērtīgām» sabiedrības grupām bija izplatītas arī Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā.