gada Pasaules kausa finālturnīru Brazīlijā. Taču, ieskatoties statistikā, jāsecina, ka uzbrukumu realizācijas procents ir pat vairāk nekā pieklājīgs, ja ņem vērā, cik reti tiek veidoti uzbrukumi.
Barcelona aizsargs Dani Alvešs medijiem atzinis, ka lēktu lejā no Camp Nou stadiona augstākās tribīnes, ja kluba galvenais treneris Hoseps Gvardiola to liktu. Vai Latvijas izlases futbolisti tāpat ticētu Aleksandram Starkovam?
Atsevišķi spēlētāji šī cikla laikā devuši tiešākus un mazāk tiešus mājienus par to, ka īsti neatbalsta Starkova izvēlēto spēles plānu. Pēc 0:1 zaudējuma Grieķijā, kad Latvija uzbrukumā aizvadīja sliktāko spēli šajā ciklā, viens no izlases līderiem, jautāts, kāpēc komanda tik ātri šķīrās no bumbas, nopūtās un teica: «To tu jautā trenerim...» Artjoms Rudņevs pēdējos izlases mačos gandrīz vai ar lūgšanos aicināja palīdzību pretinieka presingošanā viņa laukuma pusē, bet Māris Verpakovskis spēlē ar Maltu atteicās iet palīgos komandai aizsardzībā, paliekot kā vienīgais priekšējā līnijā. Kad pēc epizodes Starkovs viņam to pārmeta, Verpakovskis izrādīja neapmierinātību, uzskatot, ka viņam bijusi taisnība...
Vai konkrētajos brīžos bijusi taisnība spēlētājiem vai trenerim, nav iespējams pateikt, un nemaz nevajag. Svarīgākais, ka starp abām pusēm nav saskaņas un savstarpējās uzticēšanās, un tā ir nopietna plaisa komandā. Jā, F grupā palikām 4. vietā, tur, kur mums arī būtu jābūt, varbūt pat esam vietu augstāk, un tas ir arī Starkova nopelns. Taču, atceroties pazīstamo līdzību, ka vienā laivā sēdošajiem jāairē saskaņoti, nevis katram pa savam, jānomaina vai nu spēlētāji, vai treneris. Latvijas futbola resursi nav tik plaši, lai mainītu pusi sastāva. Arī treneru trūkst, taču tos var meklēt arī ārpus Latvijas.
Starkova līgums ar Latvijas izlasi ir beidzies, un tagad Latvijas Futbola federācijai jāpieņem svarīgs lēmums par tālāko kursu. Atstāt konservatīvo Starkovu, vai meklēt svaigas asinis.