Nevēlējās doties uz Irāku
39 gadus vecais Nidals Maliks Hasans ieradās Forthudas militārās bāzes personāla atlases un medicīnas centrā un atklāja uguni ar divām pistolēm. Apšaude ilga pāris minūšu, un to pārtrauca kāda policiste, kura uz uzbrucēju raidīja četrus precīzus šāvienus. N.M.Hasans tika nogādāts slimnīcā, viņam veikta operācija. Policija informēja, ka vīrieša stāvoklis ir stabils.
Vaicāts, vai notikušais nav terora akts, Forthudas bāzes komandieris ģenerālleitnants Bobs Kouns atbildēja izvairīgi, sakot, ka šādu iespēju nevar izslēgt, tomēr līdzšinējie pierādījumi par to neliecinot, raksta Times.
Policijai nav zināmi par psihiatru strādājošā vīrieša paveiktā nozieguma motīvi. N.M.Hasana brālēns Nadars Hasans stāstīja, ka radinieks neesot bijis apmierināts ar dienestu armijā, jo bieži sūdzējies par dienesta biedru negatīvo attieksmi pret viņa etnisko un reliģisko piederību. Tomēr galvenais iemesls varētu būt lēmums par viņa nosūtīšanu misijā uz Irāku, ko vīrietis nodēvējis par «ļaunāko murgu». N.M.Hasans ir pret ASV karavīru atrašanos Irākā un Afganistānā.
Aizdomas par džihādu
Neilgi pēc apšaudes pasaules lielākajā armijas bāzē (tur uzturas ap 70 tūkstošiem cilvēku) sekoja asa dažādu islāmu nosodošu ASV interneta vietņu reakcija. «Džihāds Forthudā?», vaicāja bloga Jihad Watch veidotāji. Bloga vadītājs Roberts Spensers nosodīja medijus, kas izvairījušies minēt džihādu [islāma ekstrēmistu pasludinātais karš pret neticīgajiem] kā vienu no Forthudas uzbrukuma iemesliem. «Karš pret terorismu ir beidzies, ir sācies karš pret islāmu,» vēsta kāds komentārs Jihad Watch.
ASV musulmaņu kopiena nosodījusi Forthudas notikumus. «Uzbrukums ir šausminošs, jo tas bija vērsts pret brīvprātīgajiem, kas aizsargā mūsu nāciju,» teikts Amerikas un islāma attiecību padomes paziņojumā.
Savukārt Arābu - amerikāņu institūts informēja, ka neilgi pēc N.M.Hasana nozieguma saņēmis draudu zvanu no kāda vīrieša. Organizācija, kas nosoda notikušo, prognozē, ka arī turpmāk varētu saņemt draudus, raksta The Canadian Press.
Valsts musulmaņi baidās, ka amerikāņu sabiedrībā varētu atgriezties naidīgā attieksme pret arābiem un islāmticīgajiem, kas bija novērojama pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem.