Kazanova un roks
Ideja par orķestri dzima laikā, kad Toma klase žetonu vakaram iestudēja Anšlava Eglīša lugu Kazanovas mētelis. Izrādē gribējās dzīvo mūziku, bet sākotnējo domu par spēlēšanu piecatā, kas ne reizi vien skolas pasākumos jau bija darīts, nomainīja kas vērienīgāks. «Pielikām klāt vēl dažus, kas mācījās mūzikas skolā, līdz viens klasesbiedrs ieminējās: eu, taisām orķestri! Man tajā brīdī likās - cik labi, ka tu to pateici!» Toms atklāj, ka šī doma viņā jau bija aizķērusies.
Par rezultātu gan paši, gan publika bija sajūsmā. Par to, ka Kazanovas orķestris varētu dzīvot ilgāk nekā tikai vienam pasākumam, tomēr bijušas šaubas, taču pēc piedalīšanās arī mūzikas skolas gada noslēguma koncertā un kopējā vasaras nometnē tika izlemts - jāturpina! Daudz ko atrisināja orķestra pārvākšanās uz Rīgu. Nu tas mēģina Rīgas Stradiņa universitātē un apvieno ap 50 muzicējošu studentu no dažādām augstskolām, mediņiem un dārziņiem un no Rīgas, Jēkabpils, Jelgavas, Valmieras.
Mūzikas skolā apgūto klarneti Toms gan spēlē LU studentu orķestrī, taču «kazanovām» viņš ir vadītājs un diriģents, kaut arī to nav mācījies un saka, ka apsver zināšanu papildināšanu privātstundās. «Bet kaut kā ar orķestri saprotamies.» Piepalīdzot diviem klasesbiedriem, Toms arī aranžē skaņdarbus. «Mūsu mūziķi nāk no dažādām skolām un paralēli spēlē arī citos orķestros, tāpēc, ja piedāvāsim tādu pašu repertuāru, viņiem nebūs motivācijas te nākt. Tāpēc spēlējam pārlikumus no roka, Metallica, Queen, Scorpions, Baham pieliekam klāt bungas un basģitāru,» Toms stāsta.
Vairāk patīk iemācīt
Lai gan visai loģiskas būtu bijušas mūzikas studijas, Toms kā profesiju tomēr izvēlējies ķīmiju. Kad viņš bija mazs, mamma strādāja par ķīmijas skolotāju, tāpēc Toms gan grozījās pa skolas ķīmijas kabinetu, gan mājās lasīja ķīmijas mācību grāmatas. Vēlāk interese norima, dodot vietu matemātikai un programmēšanai, taču atjaunojās, kad Toms ļāvās pierunāties piedalīties rajona ķīmijas olimpiādē, kur dabūja 1. vietu. Iepatikās, olimpiādes sekoja cita citai, arī starptautiskā līmenī - 11. klasē Toms izcīnīja bronzu pasaules ķīmijas olimpiādē.
Tas nodrošināja studiju vietu LU, taču izvēle jau pirms tam likās pašsaprotama. Visu vidusskolu Toms sestdienās braukāja uz ķīmijas nodarbībām skolēniem - olimpiāžu uzvarētājiem - LU Ķīmijas fakultātē. Tagad viņš pats vada šīs nodarbības, sastāda uzdevumus, palīdz valsts olimpiāžu rīkošanā. «Nezinu, vai vēlētos kādreiz strādāt kaut kādos pētījumos, man vairāk patīk kādam kaut ko iemācīt, izskaidrot,» Toms saka. Tieši tāpēc viņš patlaban vairāk domā par akadēmisku karjeru. Kārtīga algota darba puisim vēl nav bijis, tikai vecākā laboranta pienākumi fakultātē, šad tad piepelnīšanās ar mājaslapu taisīšanu. Toma darbs ir arī Kazanovas orķestra mājaslapa, savukārt vēl skolā tapa vietne www.zahit.lv/~eksperimenti/, kur Toms safilmējis un aprakstījis ķīmiskos izmēģinājumus.
Pietiek ar prieku
Topošajam ķīmiķim jāmācās daudz, «jāsagremo» liels informācijas apjoms. Tomam tuvāka šķiet analītiskā un fizikālā ķīmija, kas vairāk saistīta ar matemātiku un ko vieglāk salikt pa plauktiem nekā, piemēram, organisko ķīmiju. «Man radošuma pietiek jau mūzikā, tāpēc ķīmijā labāk patīk stingrākas robežas.» Toms gan atzīst, ka, vienlaikus raujoties abās jomās, kaut kas abām arī tiek nozagts. Arī doma par pamācīšanos ārzemēs pagaidām apraujas pie «pusgads prom, bet kā tad ar mūziku...?».
Kā mūziku un ķīmiju labāk savienot - tas vēl jāatrisina, taču Toms saka, ka nākotni īpaši neplāno. Arī savu orķestri izaudzēt par otru Kremeratu viņš nekāro. «Man pietiek ar to, ka cilvēkiem koncertos un pašiem mūziķiem ir prieks. Menedžerim, protams, ir cits skatījums, bet tāpēc jau viņš ir menedžeris,» Toms smaida. Kazanovas orķestris nesen nodibinājis biedrību, lai vieglāk kārtot naudas lietas. Līdz decembrim esot visai saspringts uzstāšanās grafiks, un šovasar bijis arī pirmais orķestra solokoncerts Ģertrūdes ielas teātrī. «Pirms tā biju kaut kur aizlīdis, šķirstīju notis, stresoju, jo likās, ka nebūs cilvēku, bet beigās gandrīz pietrūka krēslu.»