Viņš ir arī Iespējamās misijas skolotāj, un sacensību metodi izdomājis tad, kad kopā ar Iespējamās misijas šīgada iesaukuma skolotājiem, starp kuriem daudzi strādā tieši ar matemātiku 5. klasē, gudrojis veidus, kā mācību procesu organizēt efektīvāk. «Man pašam bija problēma, ka bērni nespēja ilgstoši koncentrēties un nosēdēt uz vietas,» M. Gitermans stāsta un cer, ka izdomātā metode nu lieti noder arī citiem pedagogiem, jo par to plašāk stāstīts Iespējamās misijas Atvērto durvju dienā februāra beigās. «Un tā ir tikai forma. To var izmantot jebkurā priekšmetā.»
Sacensības metodi M. Gitermans izmanto 5. klasē pie matemātikas tēmām, kur jārisina teksta uzdevumi. Rezultātā sanākot aptuveni reizi 2-3 nedēļās. Īstenībā metožu pat ir divas, taču ar vienu mērķi - motivēt skolēnus aktīvi piedalīties stundā.
Ātruma metode paredz, ka skolotājs uz tāfeles stabiņā saraksta risināmo uzdevumu numurus, savukārt skolēni uzraksta uz līmlapiņām savu vārdu vai kādu sevi apzīmējošu simbolu un šīs līmlapiņas pielīmē uz tāfeles pie pirmā uzdevuma. Tad skolēni ķeras pie uzdevumu rēķināšanas un, tiklīdz kāds no tiem pieveikts, skrien pie tāfeles un pabīda savu līmlapiņu pie nākamā uzdevuma. Sacensībā uzvar tas skolēns, kurš pirmais tiek pie finiša - pēdējā uzdevuma.
Īstenojot otru - žetonu metodi, skolēni sacenšas par triju veidu žetonu iegūšanu: par atrisinātu uzdevumu, par to, ka skolēns pārbaudījis cita skolēna risinājumu, un par to, ka viņš izskaidrojis citam, kā risināt uzdevumu.
Abas šīs metodes skolēnos izraisa azartu pildīt uzdoto, viņi vizuāli redz savu progresu, turklāt mācību stundā līmlapiņas vai žetoni ienes darbību dažādību un ļauj skolēniem izkustēties un mazliet atvilkt elpu, stāsta M. Gitermans. Tajā pašā laikā skolotājam jāprot piemeklēt šīm metodēm atbilstoša līmeņa uzdevumus, jāņem vērā skolēnu īpašības, kā arī jātiek galā ar klases vadību, lai sacensība nepārvēršas haosā.
Strādājot uz ātrumu, skolēni mācās strādāt patstāvīgi, taču te der tikai tāda uzdevumu kopa, kur uzdevumu sarežģītība pakāpeniski paaugstinās, tomēr nekļūst pārāk augsta - ja skolēni netiek galā un nekustas uz priekšu, viņiem zūd interese.
Tas pats draud arī tad, ja skolēni krāj žetonus, taču ilgāku laiku nejūt progresu. Tiesa, arī šajā metodē uzdevumi nedrīkst būt pārāk vienkārši. Krājot žetonus, skolēni līdztekus matemātikas uzdevumu risināšanas mākai attīsta arī sadarbības prasmes, mācās meklēt kļūdas padarītajā un skaidrot risinājumu citiem.
«Bet gan vienā, gan otrā metodē skolēniem ir daudz iespēju šmaukties,» M. Gitermans godīgi norāda. Viņš arī atzīst, ka skolēni mēdz būt pret jebkuru sistēmu, tomēr sacensību sistēma viņus jau drīz vien aizrauj. Sportiskais azarts ņem virsroku pār pretestību pret nosacījumiem.