). Tās ir lietas, kas ir tiešā pašvaldības pārziņā, tādēļ vairākās Latvijas pilsētās un novados uzņēmēji ir dibinājuši savas vietējās organizācijas, lai veiksmīgāk sadarbotos ar vietējo varu un tajā pārstāvētu savas intereses.
Nodokļa atlaides
Viens no šādiem piemēriem ir Jēkabpils uzņēmēju biedrība, kas apvieno 32 vietējos uzņēmumus. Biedrības valdes priekšsēdētāja Zanda Lamba Dienai stāsta, ka ar Jēkabpils pašvaldību izveidojusies veiksmīga sadarbība un kopā tapusi sistēma, kā uzņēmējiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides. «NĪN atlaides netiek piemērotas visiem uzņēmējiem un vienādos apjomos. Mēs ar pašvaldību izstrādājām kritērijus NĪN atlaižu piemērošanai, kur tiek ņemta vērā gan darbības nozare, gan nodarbināto skaits. Tas ir liels panākums, jo NĪN ir viens no galvenajiem pašvaldības rīcībā esošajiem atbalsta instrumentiem,» norāda Z. Lamba. Kopā ar pašvaldību tiek spriests arī par ceļu asfaltēšanu, pievadceļu ierīkošanu un ūdenssaimniecības sakārtošanu. «Mēs, uzņēmēji, no savas puses, varam ieteikt, kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu vislabvēlīgākie biznesam un nestu vislielāko ekonomisko atdevi. Mēs piedalāmies arī pilsētas attīstības stratēģijas un teritorijas plānošanas izstrādē,» skaidro uzņēmēju pārstāve. Par sadarbību gandarīts arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs, kurš uzsver - ir vieglāk saprast, ko vēlas uzņēmēji, ja tiem ir viena kopīga pārstāvniecība. Vai NĪN atlaides uzņēmējiem nerada robu pašvaldības budžetā? L. Salcēvičs atbild noliedzoši, norādot, ka ilgtermiņā tas atmaksājas.
Lai ieklausās
Līdzīga pieredze ir arī Rēzeknes uzņēmēju biedrībai, kas apvieno 27 uzņēmumus. Tās valdes locekle un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Latgales reģiona koordinatore Skaidrīte Baltace stāsta, ka ik gadu sadarbībā ar pašvaldību tiek rīkotas divas lielas izstādes - Izglītība un karjera un gadatirgus/izstāde Rēzeknes uzņēmējs. «Mēs aktīvi piedalāmies visās pašvaldības attīstības dokumentu izstrādēs, piemēram, pērn strādājām pie Rēzeknes speciālās zonas attīstības plāna. Ja uzņēmēji vēlas, lai viņus sadzird, nav citas iespējas kā apvienoties un piedalīties pašvaldības darbā ar saviem priekšlikumiem,» norāda S. Baltace.
Savukārt Mārupes uzņēmēju biedrība, kas apvieno 50 uzņēmumus, tostarp Starptautisko lidostu Rīga, pēdējos divos gados kopā ar pašvaldību strādājusi pie papildu elektrības jaudu nodrošināšanas ražojošiem uzņēmumiem un ceļu sakārtošanas. «Vēlamies ne tikai ņemt, bet arī dot, tādēļ pašvaldībai piedāvājam savu ekspertīzi visdažādākajos jautājumos. Pēdējais lielākais pasākums, pie kura strādājam, ir novada mārketinga stratēģijas izstrāde,» stāsta biedrības valdes loceklis Silvestrs Savickis. Viņš gan norāda, ka priecātos, ja viņu ieteikumos pašvaldība vairāk ieklausītos, taču pieļauj, ka tas notiks līdz ar aizvien aktīvāku biedrības piedalīšanos kopējā darbā.
Trūkst naudas
Par uzņēmēju un pašvaldību sadarbības iespējām atzinīgi izsakās arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Antra Feldmane, vienlaikus paužot, ka uzņēmējdarbībai draudzīgas vides veidošanā lielāka loma tomēr esot valstij, jo pašvaldībām vienkārši trūkstot naudas. «Jā, pievadceļu ierīkošana un ūdenssaimniecības sakārtošana ir pašvaldības kompetence, tomēr tam bieži pietrūkst naudas. Valstij būtu jāatļauj mums aizņemties Valsts kasē līdzekļus apjomīgu investīciju veikšanai, citādi varu teikt, ka pašvaldībām ir sasietas rokas. Uzņēmējiem arī katastrofāli trūkst darba roku. Pašvaldības labprāt celtu savas dzīvojamās mājas ar tā sauktajiem dienesta dzīvokļiem, taču likums to aizliedz. Mēs labprāt palīdzētu vairāk saviem uzņēmējiem, ja vien finanses to ļautu,» norāda A. Feldmane. Te gan jāpiebilst, ka kopš 2004. gada pašvaldībām ir pieejami apjomīgi ES struktūrfondu līdzekļi savas teritorijas labiekārtošanai un infrastruktūras attīstībai. Tā, piemēram, ūdensapgādes saimniecības sakārtošanas darbi pašvaldībās ir notikuši tikai par ES naudu. Tas, kā katra pašvaldība prot šo naudu piesaistīt, jau ir tās kompetencē.