LP saražoto produkciju eksportē arī uz Ukrainu. Kā krīze Ukrainā ietekmē uzņēmuma darbību?
Eksports uz Ukrainu sākās pērn rudenī un veiksmīgi attīstījās. Šobrīd, protams, tas apstājies, bet tāpēc mums nerodas milzu problēmas. Janvārī aizsūtījām pēdējo piegādi. Ukrainas tirgus zaudēšana mūs īpaši neietekmē. Jā, iestrādes bija, un iespējams, ka nākotnē sadarbība atsāksies. Pārējos Latvijas uzņēmējus es aicinātu netaisīt milzīgu ažiotāžu ap situāciju Ukrainā. Lasīju, ka Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji jau vērsušies pie valsts amatpersonām, lai tās atbalsta uzņēmumus, kurus ietekmē situācija Ukrainā. Tā, manuprāt, ir neadekvāta reakcija. Bizness ir bizness, un katram uzņēmumam jārēķinās ar riskiem.
Kā veicas ar Krievijas tirgus apgūšanu? Iepriekš izskanējis, ka tas zaudēts, jo Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas sertifikācijas komisija, kura izsniedz sertifikātus preču eksportam uz šo valsti.
Nepareiza interpretācija. Mums ir divas rūpnīcas: vecā Trikātas siera rūpnīca, kurai ir šis sertifikāts, un LP. LP neko nav zaudējis, jo nekad neesam eksportējuši uz Krieviju. Bija plāni, ka tas varētu notikt, bet nu esam savus plānus pārorientējuši. Protams, ka Krievijas tirgus ir svarīgs, jo tur šajā ziemā atsevišķu produktu cenas pat pārsniedza tās cenas, kas ir rietumos, tāpēc nākotnē mēs būsim tikai priecīgi uz turieni eksportēt. Trikātas sieram ir pieredze ar Krieviju - no pilnīgas nulles 10 gados uzbūvējām eksporta tirgu. Tiklīdz tas būs iespējams, startēsim no jauna.
Vai nebaida kaimiņu sliktā pieredze, kad Krievija boikotēja Lietuvas pienu?
Riski ir katrā biznesā, jebkuram uzņēmumam savi riski ir jāapzinās. Dabiski, ka austrumu tirgū ievērojami ātrāk var panākt lielāku apjoma pārdošanu nekā rietumu vai Skandināvijas tirgū, bet mēs nevērtējam tikai rietumus vai austrumus. Aktīvi darbojamies arī Baltijas valstīs, ir iestrādes arī Lietuvā. Esam piecu minūšu attālumā no tā, lai uzņēmums dabūtu ISO sertifikātu, kurš akūti nepieciešams, lai eksportētu uz atsevišķām valstīm.
Kāpēc tirgū austrumos vieglāk panākt lielāku apjomu pārdošanu?
Tirgus ar preci nav tik pārsātināts. Ir arī pietiekami liels pieprasījums. Kompānijas Krievijā ir fleksiblas, aktīvas un ātri strādā.
Dienas Biznesam atzināt, ka šogad iecerēts dubultot eksporta apjomus. Uz kā pamata? Vai pienu iepirksiet, piemēram, no Lietuvas ražotājiem?
Patlaban eksportējam 15% saražotā siera, vārds «dubultot» skan skaisti, bet tie būs tikai 30% no siera produktiem. Industriālo vājpiena koncentrātu un krējumu eksportējam 98% apjomā no saražotā, tur nav ko dubultot. Sieram ar piena iepirkumu nav nekāda sakara, jo mūsu stratēģiskais uzdevums ir palielināt siera ražošanas un pārdošanas tonnas. Apjomus palielināsim pakāpeniski uz Baltijas un Skandināvijas valstu rēķina.
Uzņēmuma prioritāte ir tā, ka pārstrādājam Latvijas kooperatīvu pienu. Plānotās pārstrādes jaudas šogad ir apmēram 70 tūkstoši tonnu, un tas nozīmē, ka mums pilnībā pietiek ar pašmāju pienu.
Vai, jums uzceļot LP rūpnīcu, samazinājies to zemnieku skaits, kuri nodod pienu lietuviešiem?
Pērn pārstrādājām 55 tūkstošus tonnu piena, bet tas nebija pilns uzņēmuma darbības cikls. Otrais pusgads bija pilns cikls, kad vidēji dienā pārstrādājām 200-220 tonnu. Šāds apjoms tātad Lietuvā pārstrādāts netiek. Latvijas kopējais apjoms, ja salīdzina 2013. gadu ar 2011. gadu, tomēr ir pieaudzis.
LP apvienojušies vairāk nekā 600 Latvijas piensaimnieku. Cik viegli zemniekiem iekļauties kooperatīvos?
Kooperatīvi ir atvērti, to darbību regulē likums un katra kooperatīva statūti. Varbūt kādiem kooperatīviem ir nosacījumi, kurus grūtāk izpildīt. Piemēram, ja kāds kooperatīvs darbojas Vidzemē un tajā grib iestāties ražotājs no Kurzemes, tas var būt problemātiski. Kopumā zemniekam pieejami piena kooperatīvi Latvijā ir pietiekamā daudzumā un visos Latvijas reģionos.
Kāpēc joprojām nespējam konkurēt ar Lietuvas pienu?
Ja runājam par mazumtirdzniecību, nepateikšu, jo šajā segmentā nestrādājam. Ja runājam par sieru, varam konkurēt gan ar lietuviešu, gan citu valstu ražojumu. LP pret siera pārdotajiem apjomiem oktobrī un decembrī Latvijā ir pirmajā vietā. Lietuviešus esam apdzinuši, bet tajā pašā laikā ir lietuviešu firmas, kuras savu īpatsvaru palielinājušas pēdējā pusgadā.
Kāpēc tā ir?
Konkurence ir konkurence. Mēs jūtamies pietiekami stabili, un vietējais tirgus no uzņēmēja prasa daudz lielāku darbu nekā darboties uz eksportu. Eksportā var saņemt pasūtījumus ar lielu apjomu - 25 t, pavisam cita lieta šīs tonnas sadalīt Latvijas tirgū. Jāatzīst, ka vietējais tirgus mums būs svarīgs, strādāsim, lai mūsu produkts vienmēr būtu veikala plauktos, jo pazaudēt vietu veikala plauktā var ātri. Smagāka konkurence ir ar lēto sieru, kuru sastāvā ir piejaukumi. Mūsu kvalitātes uzstādījumi ir augsti un uzņēmuma īpašnieki zemnieki nekad nepieļautu, ja mēs izmantotu sierā augu taukus un citus piemaisījumus. Tieši šādu sieru bieži redzu veikalu plauktos.
Patērētāji ir teikuši, ka Trikātā ražotais siers bijis gardāks nekā Jelgavā ražotais.
Mēs varam stāstīt par savu uzņēmumu daudz, un daudzi mūs var kritizēt, bet karalis ir pircējs. Šobrīd pārdodam četras reizes, pat piecas reizes vairāk siera, nekā ražojot vecajā rūpnīcā. Būtiskākais rādītājs ir pārdošanas apjomi.
Piena nozarē strādājošajiem jārēķinās, ka pēc 2015. gada tiek atceltas piena kvotas. Esat gatavi pārmaiņām?
Ir daudz spekulāciju, kā būs. Rūpnīca ir uzcelta tāpēc, lai zemnieki, kas dibināja rūpnīcu, saņemtu stabilu, adekvātu piena cenu, nevis audzētu piena ražošanas apjomus, kas nav mūsu prioritāte. Patlaban piena cena ir augusi, bet domāju, aprīlī tā mazliet kritīsies.
Piena produktu cenas samazināsies?
Domāju, ka piena cenu samazinājums būs neliels. Uz tā pamata palielināsies akciju piedāvājumi no ražotājiem. Pārstrādātāji beidzot izlīdzinās savu cenu atsevišķiem produktiem, jo katram pārstrādātājam ir produktu portfelis un katram pie šīsdienas piena cenas ir produkti, kas kaut kādā veidā tiek dotēti, kuri nesedz pašizmaksas.
Ja runājam par mazajiem piena ražotājiem, to nākotne pēc kvotu atcelšanas ir apvienoties kooperatīvos, tomēr daudzi netic to darbībai. It sevišķi skeptiski ir bioloģisko saimniecību īpašnieki.
Piena kooperatīvi ir spēcīgi attīstījušies pēdējo gadu laikā, un tie ir paveikuši daudz - mainījuši attieksmi gan pret zemnieku, gan piena iepirkšanas politiku. No tā iegūst arī tās saimniecības, kuru nav kooperatīvos. Arī mūsu ražošanas paletē ir bioloģiskais siers. Latvijā veikalu plauktos redzam, ka visnopietnāk ar bioloģisko produkciju darbojas Tukuma piens. Daudz bioloģiskās produkcijas ienāk no Lietuvas, šī niša ir perspektīva, bet visstraujāk tā attīstās svaigos produktos - piens, krējums, kefīrs.
Elektrību pērkat Latvijas tirgū?
Izvērtējot līgumu, kas bija jāslēdz ar Latvenergo vai igauņu uzņēmumu Enefit, diezgan liela ekonomija bija, slēdzot līgumu ar Enefit. Runājot par elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, kaut kādu iemeslu dēļ Enefit nestartēja šajā brīvajā tirgū. Tagad jāsagaida, lai startē vēl kāds Latvenergo līdzvērtīgs spēlētājs. Agri vai vēlu, bet elektrības tirgus bija jāatver. Vienalga, vai 1. janvārī vai citā datumā, sākums būs sāpīgs, bet ir cerība, ka pēc diviem gadiem Latvenergo parādīsies nopietni konkurenti.