Diena jau rakstīja, ka iepriekš izstrādātie grozījumi uzņēmumiem paredzēja atklāt patiesā labuma guvējus. Taču gadījumos, kad cilvēka pārvaldībā ir nodota kādas citas personas nauda un viņš par šo naudu dibina uzņēmumu, cilvēks var nezināt, ka aiz naudas devēja stāv vēl cits, kura intereses tiek īstenotas. Tādos gadījumos kapitāldaļu turētājs būtu pārkāpis likumu.
Savukārt pirms likumprojekta otrā lasījuma Tieslietu ministrija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedza likumprojekta grozījumus, kas citu starpā novērš uzņēmēju itin vieglo pakļaušanu kriminālatbildības riskam. Pieņemtie grozījumi paredz, ka gadījumos, kad kapitālsabiedrības dalībnieks objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura uzskatāma par patiesā labuma guvēju, nezina atsevišķas ziņas par minēto personu vai šādas personas nav (piemēram, biedrībām), dalībniekam jāpamato patiesā labuma guvēja neatklāšana.
«Mērķis bija panākt, lai netiktu nodarīts lielāks posts. Uzņēmumiem nevar uzlikt par pienākumu valsts funkciju - izmeklēt, kas stāv aiz tā mātes kompānijām. Meklēt nepieciešamo informāciju ir valsts iestāžu uzdevums, bet komercdarbībā tā ir sveša lieta. Sākotnējie grozījumi paredzēja iespēju traucēt uzņēmuma darbību, taču tagad tas ir labots,» pēc komisijas sēdes apmierināts ar apstiprinātajiem grozījumiem skaidroja komerctiesību eksperts Aigars Strupišs.
Viņaprāt, ar likumprojektu gan nekas jauns ieviests netiekot, jo informāciju par patiesā labuma guvējiem jau tāpat glabā komercbankas, savukārt valsts iestādēm, kas to var izmantot cīņā pret naudas atmazgāšanu, ir piekļuve šai informācijai. «Šis ir tikai politisks žests, lai parādītu, ka Latvija darbojas,» uzskata A. Strupišs.
Cita starpā Tieslietu ministrijas izstrādātajos likumprojekta grozījumos precizēts, ka informācija par patiesā labuma guvējiem nav jāatklāj uzņēmumam, kurš dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem. Līdz ar to tas nav jādara arī, piemēram, Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru dibināšana nodokļu un citu iemeslu dēļ ir izplatīta prakse Krievijas un citu NVS valstu, kā arī pašmāju uzņēmēju starpā.