Kancleres Angelas Merkeles kritiķi gan uzskata to par viņas politisko sakāvi no sociāldemokrātu un zaļo puses. Tikai pirms deviņiem mēnešiem A. Merkele paziņoja, ka pagarina atomelektrostaciju (AES) darbības laiku vidēji par 12 gadiem. Taču pēc zemestrīces un cunami izraisītās kodolkrīzes Japānā viņa atteicās no šā lēmuma, liekot pārvērtēt visu Vācijas enerģijas stratēģiju.
«Mūsu enerģijas sistēma ir fundamentāli jāmaina, un to var izdarīt. Mēs vēlamies, lai nākotnē elektrības iegūšana būtu drošāka un vienlaikus ekonomiskāka,» pirmdien teica A. Merkele. Valdības plāns paredz vienlaikus ar AES slēgšanas plānu samazināt elektroenerģijas lietošanu par 10% līdz 2020. gadam un dubultot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu līdz 35% procentiem tādā pašā laikaposmā. Tiek saglabāti arī valdības plāni līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 40%.
Atomenerģijas daļa Vācijas kopējā elektroenerģijas ieguvē līdz septiņu vecāko AES slēgšanai martā bija 23%. Pašlaik Vācijā ir 17 kodolreaktori.
Vācijas lielākā energokompānija RWE jau izteikusi neapmierinātību ar koalīcijas lēmumu, jo bija cerējusi uz AES darbības saglabāšanu vismaz līdz 2025. gadam.