Norvēģijas gadījums apliecināja, ka absolūtu sabiedrības drošību nav iespējams garantēt, jo pilnībā nevar izslēgt atsevišķu indivīdu spontānas vai iepriekš plānotas prettiesiskas aktivitātes. Tomēr vienlaikus ir jādara viss iespējamais risku minimizēšanai, lai psihiski nelīdzsvarotas personas tiktu laikus identificētas un viņu potenciālā rīcība novērsta. Jāatzīmē, ka šādus vientuļniekus ir grūti identificēt, jo viņi ir pietiekam gudri un pašorganizēti, savu rīcību slēpj, visu dara klusībā, bez lieciniekiem, cenšoties neatstāt pēdas. Drošības policija īpaši vēlas norādīt uz risku, ka Norvēģijas gadījums var pamudināt psihiski nelīdzsvarotas personas citās valstīs, tostarp Latvijā, mēģināt rīkot līdzīgas aktivitātes, kas var kaitēt sabiedrības un indivīdu drošībai, lai šādā veidā pievērstu sev uzmanību.
Kas tiek darīts, lai preventīvi novērstu ekstrēmistu organizāciju vai radikāli noskaņotu indivīdu vardarbību Latvijā. Cik Latvijas kreisais un labējais ekstrēmisms potenciāli ir gatavs uz vardarbību?
Drošības policija veic pastiprinātu sabiedrības radikalizāciju veicinošo procesu izpēti, kā arī organizē operatīvos un preventīvos pasākumus, lai identificētu un apsteidzoši reaģētu uz šiem riskiem. Savas kompetences ietvaros Drošības policija pievērš uzmanību kreisi un labēji orientētām radikālām un ekstrēmistiskām organizācijām un neformālām grupām, kas ar savu darbību varētu radīt spriedzi sabiedrībā. Ņemot vērā to, ka arī skinhedu subkultūras aktīvistu uzskatos un paustajās idejās ir saskatāmas radikālisma un ekstrēmisma pazīmes, pastiprināta Drošības policijas uzmanība tiek pievērsta skinhedu aktivitātēm. Gan kreisās, gan labējās radikālās un ekstrēmistiski orientētās organizācijas 2010. gadā koncentrējās uz tradicionālajiem datumiem (16. marts, 9. maijs u. c.), kas Latvijas sabiedrībā izraisa pretrunīgu reakciju, kā arī uz iesaistīšanos politiskajā procesā Saeimas vēlēšanu kontekstā, mēģinot paplašināt atbalstītāju loku, orientējoties uz maznodrošinātām sabiedrības grupām. Vienlaikus jāatzīmē, ka šīm organizācijām un to aktivitātēm nav plaša sabiedrības atbalsta. Spēcīgu un izglītotu līderu, finansējuma trūkums, kā arī vāja ideoloģiskā un organizatoriskā bāze ir galvenie cēloņi, kas traucē tām izvērst savas aktivitātes. Šos trūkumus tās mēģina kompensēt ar provokatīvu publisku akciju organizēšanu, lai pievērstu plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību, nodrošinot sev zināmu reklāmu. Drošības policija prognozē, ka līdzīgas tendences šo organizāciju darbībā būs novērojamas arī 2011. gadā. Īpaši jāmin, ka saistībā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām atkal būs vērojami šo organizāciju centieni tieši vai pastarpināti iesaistīties vai ietekmēt politisko procesu. Kopumā jānorāda, ka Drošības policija savas kompetences ietvaros spēj novērst šo organizāciju potenciāli radīto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Kā zināms, daudzi ekstrēmisti pirms savas vardarbīgās rīcības savas idejas reklamē internetā. Vai sociālie tīkli atrodas Drošības policijas uzmanības lokā, un kādi instrumenti ir jūsu iestādes rīcībā, lai rīkotos, ja šajos tīklos fiksējat satraucošu un riskantu informāciju?
Jānorāda, ka internets un virtuālā vide kopumā ir tas resurss, ko ļoti vienkārši un efektīvi var izmantot radikālu un ekstrēmistisku uzskatu paušanai, informācijas apmaiņai starp radikālām organizācijām, atbalstītāju piesaistīšanai un jaunu biedru vervēšanai. Šis fenomens ir liels izaicinājums demokrātiskām valstīm, kurās ir vārda un izteiksmes brīvība. Šī vide sava apjoma un dinamiskuma dēļ ir grūti kontrolējama. Savas kompetences ietvaros Drošības policija pievērš uzmanību interneta resursiem un sociālajiem tīkliem, veicot pastāvīgu interneta vides monitoringu. Gadījumos, kad tiek konstatēts kaut kas aizdomīgs vai pretlikumīgs, Drošības policija rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Drošības policija uzskata, ka ārkārtīgi svarīgs ir sabiedrības atbalsts tādu personu identificēšanā, kuras interneta vidi izmanto potenciāli bīstamu vai noziedzīgu aktivitāšu veikšanai. Šādos gadījumos, ja interneta vietnēs vai sociālajos tīklos tiek konstatēti komentāri, kuros nepārprotami tiek aicināts vērsties pret konkrētām personām, etniskām, sociālām un reliģiskām grupām, kā arī aicinājumi uz prettiesiskām aktivitātēm un vardarbību, ir jāinformē tiesībsargājošās iestādes.
Kā jūs vērtētu, cik Latvijas operatīvie dienesti ir gatavi rīkoties, ja Norvēģijai līdzīga krīze sāktos Latvijā?
Valstī ir izveidota pretterorisma sistēma, kuras funkcionēšanu koordinē Drošības policijas Pretterorisma centrs. DP Pretterorisma centra vadībā ir ieviesta terorisma draudu līmeņu sistēma, ir izstrādāti dažādi - gan nacionāla līmeņa, gan institūciju līmeņa - preventīvie un reaģēšanas plāni. Katru gadu tiek rīkotas dažāda mēroga mācības, lai atbildīgos dienestus sagatavotu rīkoties maksimāli efektīvi brīdī, kad šāda situācija notiks arī pie mums. Drošības policijas Pretterorisma centrs regulāri pārskata terorisma riska objektu sarakstu, kā arī pārbauda šos riska objektus un sniedz rekomendācijas drošības līmeņa palielināšanai.