Iveta Kažoka
Ja Jānis Maizītis piekristu kandidēt, ir lielāka iespēja, ka viņš tiktu ievēlēts nekā - ka netiktu. Mana argumentācija ir saistīta ar oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, jo arī partijas, kurām ir iebildumi pret Maizīti viņu sponsoru un līderu interešu dēļ, nebūs gatavas dot politiskajiem konkurentiem tik lielu trumpi, nenobalsojot par Maizīti un rādot piemēru, ka lēmumi tiek pieņemti nevis sabiedrības, bet partiju līderu interesēs. Dažu partiju pretenzijas pret Maizīti, visticamāk, izpaudīsies tikai kā tāda pukstēšana par prokuratūras darbu. Ja balsojums notiktu pēc vēlēšanām, politiskā loģika būtu pilnīgi cita. Slēgtais balsojums gan var radīt kārdinājumu [neatbalstīt J.Maizīti] partijām, kurām nav publisku pretenziju pret Maizīti, bet arī ir vēlme ietekmēt prokuratūras darbu. Tomēr es domāju, ka tā būtu riskanta rīcība, kas pirmsvēlēšanu laikā tiktu nepārtraukti atgādināta.