Autorkolektīva veidotais zinātnisko rakstu krājums tapis Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte projekta Identitātes estētika: latviešu literatūra, folklora un māksla - vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli iedibinātajā izdevumu sērijā Latviešu pamattekstu pētījumi. Tas ir šīs sērijas trešais izdevums.
2010. gadā apgādā Zinātne nāca klajā krājums Lāčplēša ceļš pasaulē. Latviešu eposs un Eiropas eposu tradīcijas, pēc gada sekoja Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romāns «Mērnieku laiki».
«Par to, kuram nākamajam literārajam darbam ir sevišķa nozīme latviešu identitātes veidošanā, vairs nebija tik lielas vienprātības,» atceras krājuma Rīgas teksts sastādītāja literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa. Tomēr pētnieki spēja vienoties, ka tam jābūt Augusta Deglava monumentālajam romānam Rīga.
«Deglavs sniedzis ne tikai precīzu laikmeta ainu, kas bijis viņa galvenais nodoms, bet spējis iedvest arī māksliniecisku vitalitāti. Abu šo aspektu visai laimīgs apvienojums piešķir Rīgai savdabīgu un izcilu vietu latviešu literatūrā,» tā Stokholmā 1953. gadā romānu raksturojis Andrejs Jansons. Būtisks iemesls, lai taptu zinātnisks krājums, bija arī jubilejas gads - rakstnieka 150. dzimšanas diena un viņa romāna pirmās daļas Patrioti (1912) publicēšanas simtgade.
Rakstu krājums ietver 17 zinātniskas publikācijas. Līdzās rakstiem, kas analizē A. Deglava romānu Rīga, lasāmi arī pētījumi par citiem ar Rīgu un pilsētu vispār saistītiem tematiem, pat antīkās valodas un latīņu valodas sakarā.
«Šis romāns paplašina nacionālās identitātes apvāršņus un iezīmē literārās paradigmas maiņu - pāreju no latviskās mentalitātes un cilvēciskās dzīves jēgas meklējumiem mītiskajā laikā un telpā (..) vai lauku tēlojumos (..) uz pilsētu, uz topošās Latvijas valsts topošo galvaspilsētu Rīgā izteikti multietniskā vidē,» raksta Ausma Cimdiņa. Literatūrzinātniece uzsver, ka Rīga ir izteikti vīrišķīgs romāns, jo tā centrā ir XIX gadsimta Latvijas ekonomiski un sociāli aktīvais latviešu vīrietis.
«Lasot no jauna, domāju, kas ir Rīgas Latviešu biedrība un ko mēs spējam savā Rīgā? Vai Rīgai šodien ir sava balss?» krājuma atklāšanā retoriski vaicāja filozofe Maija Kūle, metot izaicināju tagadnes rakstniekiem uzrakstīt tikpat krāšņas liecības par mūsdienu - XXI gadsimta - Rīgu.